Pirms 40 gadiem
1981. gada 26. augustā
Ir tāds dienests
“Saules stari vairs tikai silda, bet nededzina kā vasaras zenītā. Pludmalē joprojām daudz cilvēku. Šurp un turp pa upi traucas motorlaivas, uz ūdens meldros šūpojas makšķernieku piepūšamās gumijas laivas. (..) Lai novērstu nelaimes gadījumus uz ūdeņiem, izveidots un darbojas glābšanas dienests uz ūdeņiem. (..) Jelgavas glābšanas stacijā strādā 24 cilvēki, sava darba entuziasti. Kopš peldsezonas sākuma septiņiem cilvēkiem sniegta palīdzība, un viņu dzīvības glābtas.
– Galvenais mūsu darbā ir nepieļaut nelaimes gadījumus uz ūdeņiem, izvērst propagandu iedzīvotāju vidū. Ja pārkāpj uzvedības noteikumus uz ūdeņiem, tas noved pie negadījumiem un cilvēku bojāejas. Statistika liecina, ka 70 procenti noslīkušo bijuši iereibuši. Šā gada pirmajā pusē pilsētā un rajonā noslīkuši 19 cilvēki, 15 no tiem alkohola reibumā. Nelaimes gadījumos ar bērniem galvenais cēlonis ir viņu bezuzraudzība. (..) Lielu palīdzību glābējiem sniedz specializētā tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienība, kas izveidota darbam uz ūdeņiem. Saskaņā ar grafiku vienības locekļi ar 4–5 motorlaivām dežurē, – stāsta glābšanas stacijas priekšnieks (..).
(..) Glābšanas dienestam ir arī savas rūpes un problēmas. Glābšanas stacijas ēka novecojusi. Bīstami pat kāpt novērošanas tornī. Balkons satrunējis, tek jumts. Pašiem glābējiem remonts nav pa spēkam.”
Drīz skanēs skolas zvans
“Vēl nepilna nedēļa un klāt būs vieni no visskaistākajiem svētkiem – pirmā skolas diena. (..) Jāgādā bērniem jauni formas tērpi, skolas somas un visdažādākie rakstāmpiederumi. Daudzas gādīgas ģimenes vajadzīgos pirkumus izdarījušas jau vasaras mēnešos. Taču bērniem, kuri vasaru pavadīja pionieru nometnēs, var iegādāties visu nepieciešamo tikai tagad. Kaut arī gatavo apģērbu veikalā nākas pastāvēt rindā.
– Augustā mums iet loti grūti. Nespējam vien nest ārā no noliktavas preces, – sacīja “Bērnu pasaules” gatavo apģērbu nodaļas vadītāja (..). – Meitenes pat pusdienās netiek, tik vien pietiek laika, lai papildinātu stendus. Dienā pārdodam formas tērpus, rudens un ziemas mēteļus, vējjakas un citas preces par septiņiem, astoņiem tūkstošiem rubļu – tas ir ievērojami vairāk, nekā plānots.
– Bet es biju aizbraukusi uz Ventspili iepirkties, – sacīja 8. bērnudārza vecākā medicīnas māsa (..). – Patīk, ka tur “Bērnu pasaulē” lieliska kārtība. Plaša tirdzniecības zāle, laipna apkalpošana, visi apģērba gabali glīti izkārti uz pakaramajiem kociņiem pēc izmēriem. (..)
Cita māmiņa savai meitai kleitu pašuvusi pie šuvējas. Pa vasaru Sarmīte izaugusi slaidāka par viņu pašu, tāpēc baiļojusies, ka īsto izmēru veikalā nedabūs.”
Atturībnieki
“Pilsētas remonta un celtniecības pārvalde kinodarbiniekus viņu profesionālajos svētkos nolēmusi apsveikt ar… atturību.
(..) To grēku, ka viņi atturētos no grādīgo dzērienu lietošanas pat darba laikā, tiem vīriem, kuri mēģina remontēt kinoteātri “Jelgava”, piedēvēt nevar. Ir runa par atturību kinoteātra remontdarbos. Neuzkrītoši, neuzbāzīgi, nesteidzīgi, kā saka, ar mieru un pīpēšanu remontnieki pa visu pavasari un vasaru paspējuši sačibināt kinoteātra kreisās puses piebūvju jumtiņus. Tiešām slavējama atturība, ja atceras, ka “Jelgavā” kinofilmas nedemonstrē jau kopš marta. Tikpat nesteidzīgi, pēc devīzes – “lēnāk brauksi, tālāk tiksi” – celtnieki turpina uzsākto tempu. Ak, drīz var sākties lietavas? Stāsta, ka remonta un celtniecības pārvaldē esot ieviests speciāli šādam traucēklim paredzēts racionalizācijas priekšlikums – viens strādāšot, otrs turēšot lietussargu. Un par telpām arī nav ko uztraukties. Katram skaidrs, ka zāli nevar remontēt, iekams jumts nav salabots. Pienāks ziema – kas tad nekaitēs strādāt – iekšā taču silts. Un to nieku – ap 80000 rubļu, ko budžetā ienestu “Jelgavā” pārdotās biļetes – to jau pilsēta piecietīs.”
