Līdz šim Latvijā ar Covid-19 ir slimojuši aptuveni 20% līdz 23%
iedzīvotāju, no kuriem 7,5% bijuši laboratoriski apstiprināti gadījumi, savukārt
atlikušie par saslimšanu nezināja vai laboratoriski neapstiprināja to,
mikroblogošanas vietnē “Twitter” pavēstījis Paula Stradiņa Klīniskās
universitātes slimnīcas infektologs un Latvijas Universitātes profesors Uga
Dumpis.
Nesenā Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku
mazināšanai” pētījumā, kura mērķis bija noteikt antivielas pret SARS-CoV-2
vīrusu izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū, secināts, ka 5751 respondenta vidū
antivielas atrastas aptuveni 12,3% iedzīvotāju. Pētījumā nevarēja piedalīties
vakcinētas vai Covid-19 izslimojušas personas, kuru saslimšanas fakts
apstiprināts laboratoriski.
Pētījumā tostarp secināts, ka antivielu atklāšanas
biežums sakrīt ar diagnosticēto Covid-19 gadījumu skaita tendenci valstī
attiecīgajā laika periodā. Proti, visvairāk antivielas atklātas tieši 2021.gada
februārī un martā, kad saslimstības ar Covid-19 rādītāji bijuši augstāki.
Raugoties vecuma grupu griezumā, pētnieki secinājuši,
ka bērnu līdz 13 gadu vecumam un jauniešu no 18 līdz 24 gadu vecumam vidū
antivielas atrastas visbiežāk, gandrīz divas reizes pārsniedzot attiecīgo
rādītāju senioru grupā (vecumā virs 65 gadiem). Tādējādi pētnieki izvirzījuši
apgalvojumu, ka maziem bērniem antivielas sastopamas biežāk nekā cilvēkiem
vecumā no 14 līdz 17 gadiem un vecumā virs 25 gadiem.
Savukārt, aplūkojot antivielu sastopamības atšķirības
starp reģioniem, pētnieki secinājuši, ka visaugstākā antivielu izplatība
vērojama Latgales reģionā, kur antivielas atrastas 22,6% gadījumu, savukārt
viszemākā – Kurzemes reģionā, kur šis rādītājs ir 6,4%. Rīgā un Pierīgā šie
rādītāji bijuši attiecīgi 8,9% un 13,2%.
Projekta vadošais partneris bija Latvijas
Universitāte, tāpat pētījumā iesaistījās Rīgas Stradiņa universitāte (RSU),
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts
“BIOR”, Slimību profilakses un kontroles centrs un Rīgas Austrumu
klīniskā universitātes slimnīca. Pētījuma vadītāja ir RSU profesore Anda
Ķīvīte-Urtāne, savukārt profesors Dumpis ir Valsts pētījumu programmas
apakšprojekta vadītājs.
Foto: no arhīva