Jelgavā ir vairākas atkritumu konteineru novietnes, kas sākušas līdzināties izgāztuvei. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji ir sašutuši, tomēr piemēslojums nemazinās. Kāpēc tā notiek? Pilnsabiedrība “JKP” ir sagatavojusi
atbildes uz visbiežākajiem jautājumiem.
Kāpēc agrāk no atkritumu novietnēm tika izvesti pilnīgi visi atkritumi un būvgružu saiņi un izmētāti maisiņi netika tur atstāti?
Agrāk sistēma bija atšķirīga: bija noteikta norma, pieņemot,
ka viens daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājs gada laikā rada 1,9 kubikmetru atkritumu. Vadoties pēc
šīs normas,
tika aprēķināta apmaksa, kas sastādīja nepilnus 4 eiro par katru daudzdzīvokļu mājā dzīvojošu cilvēku. Visi maksāja vienādi: gan tie,
kas gada laikā uz konteineru aiznesa vienu kubu atkritumu, gan tie, kas izmeta
desmit kubus.
Līdz 1.jūlijam atkritumu izvešanas pakalpojumu sniedza
uzņēmums ar pašvaldības kapitālu, kas daļēji izpildīja arī sociālu funkciju. Izveda pilnīgi visu, uzkopa atkritumu
laukumus, savāca būvniecības atkritumus. Privātuzņēmējs tādā veidā nestrādā. Papildu pakalpojumi tiek sniegti par papildu
samaksu. Vēlamies atzīmēt, ka visas mūsu darbības pamatojas uz publiskā iepirkuma nosacījumiem: kā tur ir rakstīts,
tā mēs arī strādājam. Piemēram, nekur šajos dokumentos nav minēts, ka mūsu krāvējiem pēc konteineru iztukšošanas būtu pienākums saslaucīt atkritumu konteineru novietnes. Agrāk bija
citādi – darbinieki uzlasīja izmētātos maisiņus.
Iedzīvotājiem patika vecā sistēma! Kāpēc tā tika mainīta?
Iedzīvotājiem, saprotams, viss patika: izmeta atkritumu
maisiņu un aizmirsa par to. Nebija vajadzības domāt, kā tikt vaļā no atkritumiem, vienlaikus uzturot
kārtībā atkritumu laukumu, piemēram, izveidojot slēgtu novietni. Kamēr
iedzīvotāji “dzīvoja un nesatraucās”, Konkurences padomē
un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā krājās iebildumi: atbilstoši jaunajām likumdošanas prasībām pašvaldībai nevajadzētu nodarboties ar atkritumu izvešanu, tas
ir, ar darbību, ko veic privātais sektors.
Šāds “sociālisms”, kas pastāvēja Jelgavā līdz 1.jūlijam, ir beidzies. Citās Latvijas pilsētās jau sen
visi maksā pēc fakta vai atbilstoši izvesto atkritumu svaram, saskaņa ar spēka esošo
likumdošanu.
Vietā, kur iedzīvotāji novieto lielgabarīta atkritumus,
atrodas arī kaudze ar maisiņiem. Kāpēc dīvānus atkritumvedējs paņēma, bet
maisiņus atstāja?
Lielgabarīta atkritumi no daudzdzīvokļu mājam tiek
izvesti divas reizes mēnesī bez papildu samaksas. No privātmājām – vienu reizi mēnesī,
trīs dienas pirms izvešanas klientam piesakoties pa tālruni 63026010. Izvešana notiek saskaņā ar publiski
pieejamo grafiku: https://atkritumijkp.lv/lielgabarits.
Svarīgi atcerēties, ka lielgabarīta atkritumi ir mēbeles, elektropreces, lielā
izmēra sadzīves inventārs. Maisiņi ar sadzīves atkritumiem, pat ja tie ir
lieli, netiek savākti. Tie jāievieto konteinerā. Tieši tāpat kopā ar
lielgabarīta atkritumiem netiek izvesti arī būvgruži, jo tas ir atsevišķs
pakalpojums par atsevišķu maksu, kā jau minējām iepriekš.
Virknei jelgavnieku šķiet, ka pilnsabiedrība netiek galā ar saviem pienākumiem…
Pilnsabiedrības pienākums ir sniegt pakalpojumu pasūtītajā apjomā. Ja tiek pasūtīta trīs konteineru izvešana divas reizes nedēļā – tad precīzi šādu apjomu mēs arī izvedam. Mēs varam
izvest kaut desmit konteinerus katru dienu. Līdzās katram konteineram varam nostādīt dejotāju vai pasniegt ziedus katram, kas pienācis izmest
atkritumus. Esam gatavi izpildīt katru kaprīzi – ja vien to kāds apmaksās. Un
ja kādam to vajag kā papildu pakalpojumu.
Kāpēc dažas atkritumu konteineru novietnes pārvēršas par
izgāztuvēm?
Iemesli var būt vairāki, katrā laukumā situācija
jāizvērtē individuāli. Nosauksim visizplatītākos.
– Pastāv varbūtība, ka mājas pārvaldnieks (dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona, tas ir, apsaimniekošanas
uzņēmums, dzīvokļu īpašnieku biedrība u.tml.) ir samazinājis izvešanas reižu skaitu.
– Ir laukumi, kurus izmanto vairākas mājas ar dažādiem pārvaldniekiem, un tie nespēj savā starpā vienoties. Piemēram, mājas pārvaldnieks X uzskata, ka pilnīgi pietiek ar
diviem konteineriem, kuri tiek izvesti divas reizes nedēļā, savukārt
pārvaldnieks Y domā, ka mājai piemērots režīms būtu trīs konteineru izvešana katru dienu. Savukārt uzņēmums Z ir nolēmis izšmaukt uz cita rēķina: šai mājai būtu
nepieciešami pieci konteineri, kas tiek izvesti katru dienu, bet tas nolemj
pasūtīt divus konteinerus, kas tiek izvesti četras reizes nedēļā. Mēs šo nekādi ietekmēt nevaram – mums nav tiesību vienpersoniski izlemt, kam cik
konteineri jāsagādā un cik reizes tie jāizved.
– Atkritumu laukumu aktīvi izmanto nepiederošas personas – tādas, kas attiecīgajās mājās nedzīvo. Tie var būt privātmāju iemītnieki
vai juridiskas personas, kas nevēlas maksāt par atkritumu izvešanu nepieciešamajā
apjomā. Piemēram, viņi ir noslēguši līgumu par vismazāko konteineru, lai gan pēc faktiskajiem apstākļiem viņiem būtu
nepieciešams vai nu lielāks konteiners vai arī tas būtu jāizved krietni biežāk. Vai nu vispār nav noslēguši līgumu par
atkritumu izvešanu. Risinājums: piebraukt pie laukuma un izkrāmēt tur savus maisus. Bieži vien šādā veidā tiek
paklusām novietoti arī būvgruži, par kuru izvešanu būs jāmaksā tam, kura
atkritumu laukumā būvgruži izmesti. Ja redzat šādu pārkāpēju, vērsieties policijā!
Kam jāveido slēgti atkritumu laukumi un kā tie var risināt situāciju?
Laukuma iekārtošana un tam nepieciešamā finansējuma atrašana – tā ir dzīvokļu īpašnieku, kuri lieto attiecīgo laukumu, atbildība.
Mums nav ne tādu pilnvaru, ne arī iespēju. Slēgts laukums (un papildus
uzstādīta videonovērošana) novērsīs gadījumus, kad svešinieki izmetīs tajā savus atkritumus. Ja
izmetīs blakus novietnei, tādā gadījumā būs pamats vērsties policijā. Nojumes tāpat arī
traucēs putniem izvazāt tvertņu saturu pa tuvāko apkārtni.
Visur tiek rakstīts, ka atkritumu izvešana kļūs lētāka, bet mans rēķins ir pieaudzis. Kāpēc?
Līdz 1.jūlijam viena atkritumu kubikmetra izvešana maksāja 24,77 eiro, tagad cena ir 20,57 eiro. Cena
ir samazinājusies. Tomēr, ņemot vērā to, ka rēķins tiek izrakstīts par faktiski izvesto atkritumu apjomu,
dažiem iedzīvotājiem rēķins ir pieaudzis, pat ievērojami, bet citiem – samazinājies.
Jelgavā ir mājas, kur par atkritumu izvešanu jāmaksā 1,42
eiro mēnesī (piem., Mātera ielā esošās mājas), kā arī ir virkne adrešu, kurās
izvešana izmaksā mazāk par 3 EUR no vienas personas, kā arī tādas, kur jāmaksā
ap trīs eiro – tas ir lētāk, nekā bija jāmaksā līdz šim.
Ja jums ir jāmaksā ievērojami vairāk nekā pirms tam,
iemesli var būt dažādi:
atkritumu novietnē ir daudz būvniecības atkritumu, kuru
izvešana tiek organizēta par papildu samaksu, lai gan par to utilizāciju būtu
jāparūpējas tiem, kas atkritumus radījuši, apmaksājot izvešanu vai pašiem nogādājot poligonā/šķirošanas stacijā “Brakšķi”. Vairāk par būvgružu apsaimniekošanu var izlasīt mājaslapā
atkritumijkp.lv https://atkritumijkp.lv/buvniecibas-atkritumu-apsaimniekosana
– atkritumu laukumu aktīvi izmanto svešinieki;
– iedzīvotāji slikti šķiro atkritumus, tādēļ šķiroto atkritumu konteineri tiek
izvesti kā sadzīves atkritumi. Piemēram, kādā dzeltenajā konteinerā iedzīvotāji bija sametuši izlietotu tualetes papīru,
sapuvušus gurķus un slapjas lupatas. Šie atkritumi nav šķirojami, tāpēc viss konteinera
saturs tiek savākts kā sadzīves atkritumi. Katrs šāds gadījums tiek fiksēts: darbinieks fotografē un pamato, kāpēc
iepakojumam paredzētā konteinera saturs izvests kā sadzīves atkritumi.
Kā tiek aprēķināta maksa par daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju atkritumu izvešanu?
Katrs mājas pārvaldnieks patstāvīgi pasūta konteineru skaitu un nosaka izvešanas periodiskumu.
Piemēram, izvēlēta 1100 litru konteinera ikdienas
izvešana. Mēnesī
tas izmaksās 678, 90 eiro (pieņemot, ka tajā ir 30 dienas un viena konteinera
izvešana maksā 22,63 eur). Šos konteinerus izmanto četras mājas. Mājā Nr. 1 dzīvo 53 cilvēki, mājā Nr. 2 – 82, mājā Nr. 3 – 32 un mājā Nr. 4 – 45, kopā tie ir 212 cilvēki. 678 eiro tiek sadalīti uz šo skaitu, kas
sastāda 3,20 eiro uz katru cilvēku.
Mani interesē, cik izvešanas reizes ir
pasūtījis pārvaldnieks mūsu mājas atkritumu novietnei
Mēs esam gatavi sniegt informāciju par
to, kāds ir bijis pasūtījums attiecībā uz izvešanas režīmu. Tāpat mēs ar prieku
pastāstīsim arī, kādus ieteikumus un priekšlikumus esam snieguši pārvaldniekam,
lai uzlabotu situāciju problemātiskajos atkritumu laukumos.
Rakstiet uz [email protected],
vai arī informāciju iespējams saņemt
klientu apkalpošanas centrā (Dobeles
šosejā 34, pirmdienās no 8:00 līdz 19:00, otrdienās – piektdienās no 8:00 līdz
17:00).
Kā mainīt atkritumu izvešanas grafiku?
Jautājumu par konteineru skaitu un izvešanas biežumu izlemj dzīvokļu īpašnieku kopība vai tās pilnvarotā persona (mājas pārvaldnieks, kooperatīvs vai tml.). Ja dzīvokļu īpašnieki uzskata, ka nepieciešama intensīvāka
atkritumu izvešana, ir jāpieņem attiecīgs kopības lēmums vai jāgriežas pie nama
apsaimniekotāja ar jautājumiem un ierosinājumiem.
Foto: publicitātes
