Šobrīd sabiedrības uzmanības «topā» atkal ir pilsonības likums un Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa nostāja šajā lietā, kaislības uzliesmojušas arī ap «TB»/LNNK ģenerālsekretāra vietnieces Palmiras Lāces pārliecību.
Šobrīd sabiedrības uzmanības «topā» atkal ir pilsonības likums un Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa nostāja šajā lietā, kaislības uzliesmojušas arī ap «TB»/LNNK ģenerālsekretāra vietnieces Palmiras Lāces pārliecību, ka pēc neatkarības atjaunošanas okupantiem brīvību atguvusī zeme ir jāatstāj. Taču tās nemaz nav tikai mūsdienu rūpes. Tādas pašas un vēl raizes par korupcijas zelšanu satraukušas latviešus arī tai tālajā 1927. gadā. Lūk, ko par to 1927. gada 6. maija laikrakstā «Jaunākās Ziņas» rakstīja Prof. Dr. phil. P.Zālīte.
««Pavalstniecības likums» – latviešu tautas dzīvības jautājums
Apstākļi kļūst arvien spiedošāki. Garastāvoklis drūmāks. Vai Latvija nav tapusi? Ir gan. Bet Daugava vienmēr vēl vaida un Staburags asaras rauda! Un dievi un sentēvi gaudā. Izzūd sili, bagātības, ko viņi sevī slēpuši, svētības nenes, viņas saplūst ne latviešu, bet svešnieku rokās. Zelts, ko latvietis, sviedrus liedams, guvis, pret lupatām un nevērtīgiem vekseļiem izdots, svešnieku kabatās, naudas skapjos sarit. Tāpēc uz Latviju svešnieku bari tik sparīgi laužas.
Zemēs, kur korupcija valda un spekulācija ziedos, kur ieraušanas un uzdzīves kāre sasniegusi visaugstāko, visbīstamāko pakāpi, tur parasti no visām pusēm salido kraukļi un sarodas hiēnas.
Korupcijai, ja gribam, lai neatkarīga Latvija pastāv un zeļ, ir jādara drīzs gals. Jāsauc visi vainīgie taisnas un stingras tiesas priekšā. Ja tādas nebūtu, tad viņa jārada, ja trūkst tādu likumu, pēc kuriem varētu spriest taisnu un stingru tiesu, tad tādi jāizdod. Jāprasa un jāskatās par visām lietām: kā tikts pie miljoniem?
Korupcijai pastāvot un neekonomiski saimniekojot, Latvijā spekulantiem viegli uz tautas rēķina iedzīvoties un saraust miljonus. Spekulanti uzdzīvo un pilda visādas izpriecas vietas, izmantotie to redz, viņu sirdīs rodas nemiers, redzot netaisnību, kāda pasaulē valda. Jānovērš apstākļi, kas rada tādas nedabiskas parādības.
Pateicoties korupcijai un spekulācijai, kas valda Latvijā, pārāk daudz svešnieku jau saplūduši Latvijā. Rīgā pēc būtības jau vairs nav latviešu. Rīgā lielākie nami pieder cittautiešiem. Tāpat ir ar lielākiem veikaliem. Ja tas tā turpināsies, tad viss pāries cittautiešu rokās un latvieši nogrims dziļā ekonomiskā verdzībā. Kā Rīgas staltie nami nepieder latviešiem, tā latvieši zaudēs beidzot arī savu zemi.
Pret iespēju svešniekiem pārpludināt Latviju un atņemt latviešiem viņu namus, viņu zemi ir jāaizsargājas.
Latvijai ir jāpaliek latviešu zemei un Latvijā būs valdīt no cittautiešiem neatkarīgai latviešu valdībai. Latvijā suverēna lai vienīgi latviešu tautas griba – tā jārespektē ikvienai valdībai. Latvju tautas griba nav un mūžam nevar būt tāda, kas vēlētos, lai svešnieku bari pārpludinātu viņas teritoriju.»
