Nākamgad varētu celt atalgojumu pedagogiem, medicīnas, iekšlietu
sistēmas un kultūras nozares darbiniekiem, pastāstīja Nacionālās
apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars.
Lūgts komentēt 2022.gada budžeta projektu un NA
pozīcijas, par kurām izdevās panākt vienošanos, politiķis atklāja, ka viņa
politiskais spēks ļoti principiāli iestājās par kultūras darbinieku atalgojuma
celšanu, pielīdzinot to vidējam atalgojumam publiskajā sektorā.
Tāpat viņš minēja, ka panākta vienošanās par
samazinātu pievienotās vērtības nodokli (PVN) drukātajai presei un grāmatām, kā
arī mājokļa programmai, dažādiem demogrāfijas pasākumiem, kā arī izdevies
vienoties par atbalstu ģimenēm ar bērniem.
Savukārt no prioritātēm ārpus NA atbildības jomām
partneriem izdevies vienoties par pedagogu, medicīnas un iekšlietu sistēmas
darbinieku atalgojuma pieaugumu. “Mēs bijām sabiedrotie ikvienam, kurš par
šīm lietām iestājās,” akcentēja Dzintars, vienlaikus piebilstot, ka
koalīcija vienojusies arī par darbaspēka nodokļa sloga samazināšanu.
Vaicāts, vai kopumā par budžeta projektu jau panākta
vienošanās vai arī palikušas kādas nianses, NA līderis atzīmēja, ka par visu
vienošanās būs panākta, kad Saeima būs balsojusi galīgajā lasījumā.
Viņš skaidroja, ka parlamentā vienmēr notiek kaut
kādas izmaiņas, vienlaikus piebilstot, ka šobrīd Ministru kabinets pat par
budžeta projektu nav balsojis.
Stāstot par budžeta sarunu procesu, Dzintars teica, ka
tās intensīvi sākās augustā, taču tieši pēdējās nedēļas laikā vērojams ļoti
straujš progress, koalīcijas partijām tuvojoties pie kopīgas izpratnes.
Katram esot kādas atteikšanās, arī lietas, par ko
varbūt neizdevās pārliecināt partnerus, tomēr, pēc Dzintara domām, gatavība
“iet uz priekšu” ir krietni augstākā līmenī nekā vēl pirms nedēļas.
Viņaprāt, šobrīd budžets varētu būt vērtējams kā labs.
Vaicāts, kādas ir būtiskākās izmaiņas, kas
iedzīvotājus varētu nākamgad sagaidīt, parlamentārietis atzina, ka jaunas,
būtiskas nodokļu izmaiņas vai reformas nebūs, tā vietā paredzēta darbaspēka
nodokļa mazināšana. Dzintars stāstīja, ka izskanējuši dažādi viedokļi, kā to
darīt, tomēr konceptuāli puses vienojās, ka nodokļu slogs kļūs draudzīgāks un
konkurētspējīgāks.
Salīdzinot šī budžeta sarunas ar citiem gadiem,
Dzintars īpašas izmaiņas nesaskatīja. Viņš atklāja, ka katru gadu ir posmi, kad
liekas, ka ir sasniegta bezizeja un vienošanās ir neiespējama. “Tā ir teju
katru reizi budžeta veidošanā. Taču soli pa solim, caur sanāksmēm, kurās var
“baltiem dūmiem” diskutēt, beigās pie vienošanās nonācām,”
stāstīja NA līderis, piebilstot, ka viņš ir pārliecināts, ka līdzsvars budžetā
tiks atrasts.
Saruna par valsts budžeta projektu 2022.gadam plānota
arī šodien Sadarbības sanāksmes sēdē plkst.15.30. Tajā koalīcijas partneri
turpinās diskutēt par nākamā gada valsts budžeta projektu, pēc kuras plānota
arī preses konference, lai par apspriesto informētu sabiedrību.
Jau ziņots, ka pēc pirmdien notikušās kopējās
sanāksmes koalīcijas politiķi bija pozitīvi noskaņoti par virzību uz vienošanās
panākšanu par 2022.gada valsts budžetu.
Sarunas par budžetu ir koleģiālas un valdību
veidojošās partijas nonāks pie kopsaucēja, šādu pārliecību iepriekš pauda
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
“Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas
priekšsēdētājs Juris Pūce norādīja, ka koalīcija sarunās par valsts budžetu ir
orientēta uz kopīgas vienošanās panākšanu. Politiķis norādīja, ka budžeta
sarunās jāņem vērā gan Covid-19 iespaids uz ekonomiku, gan valsts pārvaldes
tuvākajos gados gaidāmie izaicinājumi.
Tāpat labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP) sacīja,
ka pirmdien koalīcijas sanāksmē ir sperts plats solis pretī tam, lai tiktu
panākta vienošanās par nākamā gada budžeta aprisēm.
“Attiecībā uz budžetu mēs skārām arī vēl vienu
jautājumu, kas skar valsts un pašvaldību darbinieku atalgojuma reformu.
Iespējams, arī šajā saistībā tuvākajā laikā būs kādi lēmumi ar mērķi padarīt
atalgojuma sistēmu valsts pārvaldē saprotamāku, caurspīdīgāku un attiecībā uz
privāto sektoru konkurētspējīgāku,” skaidroja Eglītis.
Foto: pixabay.com
