Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Latvijas
Bankas likumu, kā arī pavadošo likuma grozījumu paketi, kas paredz Finanšu un
kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.
Kopumā grozījumi
veikti 18 likumos, kā arī viens likums izstrādāts no jauna.
Jaunais Latvijas
Bankas likums izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un
darbību pēc FKTK pievienošanas, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu
un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju
neatkarību.
Latvijas Bankas
prezidents Mārtiņš Kazāks deputātiem iepriekš Saeimas Budžeta komisijas sēdē
sacīja, ka centrālās bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora
uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Tostarp, apvienojot abu institūciju
personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un
mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un
kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un
krīzes situācijās.
Tāpat būtiski, ka
samazināsies administratīvās procedūras un būs mazākas personāla, finanšu un
materiāltehnisko resursu izmaksas, teica Kazāks.
Centrālās bankas
vadītājs stāstīja, ka jaunajā likumā ir mūsdienīgs centrālās bankas darbības
apraksts pilnā spektrā, ietverts finanšu tirgus ilgtspējīgas attīstības mērķis.
Tāpat likumprojektā ietverts moderns centrālās bankas mandāts skaidras naudas
pieejamības jomā.
Kazāks arī uzsvēra, ka
jaunajā likumā ir ietverts moderns centrālās bankas mandāts maksājumu sistēmas
jomā, ārkārtas likviditātes palīdzības regulējums, pilnvērtīgs regulējums
statistikas jomā, informācijas aizsardzības regulējums un mūsdienīgs Saeimas
pārraudzības ietvars.
Jaunais Latvijas
Bankas likums noteiks Latvijas Bankas darbības principus, tostarp bankas
uzdevumus, pārvaldes uzbūvi un finanšu jautājumus, kā arī centrālās bankas lomu
makrouzraudzības politikas īstenošanā.
Tāpat jaunais likums
noteiks Latvijas Bankas kompetenci un nepieciešamos tiesiskos instrumentus
finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanā un uzraudzībā, prasības
bankas statistikas nodrošināšanā, kā arī paredzētas speciālas prasības bankas
informācijas aizsardzībā.
Līdzšinējais likums
“Par Latvijas Banku” ir spēkā kopš 1992.gada, un paredzēts, ka
jaunais Latvijas Bankas likums stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī.
Par iecerētajām
pārmaiņām šā gada 26.februārī tika saņemts pozitīvs Eiropas Centrālās bankas
(ECB) atzinums.
Likumprojektu pakete
tika izstrādāta, pamatojoties uz 2020.gada pavasarī veiktu izvērtējumu.
“Ieguvumu un
risku analīze apstiprināja, ka FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir jēgpilna,
jo tās rezultātā veidojas sabiedriskais ieguvums. Informācijas un kompetenču
sinerģija palīdzēs vispusīgāk novērtēt riskus finanšu iestādēs, ļaujot pieņemt
operatīvākus, pārdomātākus un uz konkrētu problēmu vērstus lēmumus,”
iepriekš norādīja Finanšu ministrija (FM).
Latvijas Bankas prezidents
iepriekš norādīja, ka pozitīva Saeimas lēmuma gadījumā integrācijas procesu būs
iespējams īstenot laicīgi un precīzi, lai apvienotā institūcija varētu uzsākt
darbu jau no 2023.gada 1.janvāra.
FKTK priekšsēdētāja
Santa Purgaile uzsvēra, ka, lai ar 2023.gada 1.janvāri Latvijas Banka
pilnvērtīgi veiktu finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības funkcijas, ļoti
svarīgs ir pietiekams laiks sagatavošanās darbiem, kas ar pilnu jaudu var
notikt no Latvijas Bankas likuma galīgās pieņemšanas Saeimā.
“Process ir ļoti
sarežģīts, un visas Latvijas sabiedrības interesēs ir nodrošināt finanšu un
kapitāla tirgus sektora uzraudzības nepārtrauktību un
kvalitāti visā integrācijas procesa laikā un pēc tā,” piebilda FKTK
vadītāja.
Foto: Dienas Bizness
