Pusotru nedēļu pēc 2×2 semināra Annai pazuda
garša un oža
Masu medijos ikdienas Covid-19 pandēmijas
statistikā parādās skaitlis, cik no inficētajiem ir iepriekš vakcinējušies.
Parasti tie ir apmēram divdesmit procenti, ievērojami mazākā daļa. Četras
piektdaļas potēto vakcīna pasargā. Ja turklāt cilvēkam ir veikts eksprestests,
kas ar lielu varbūtību uzrāda, ka vīrusa tam nav… Tādēļ vēl jo vairāk neparasta
sajūta bija Rīgas Stradiņa universitātes 3. kursa studentei Annai Landorfai,
kad kādā septembra rītā jaunietei piepeši pazuda smaržas un garšas sajūta.
Būdama vakcinēta un vēl turklāt ar eksprestestu pārbaudīta, viņa tomēr bija
inficējusies ar Covid-19.
Saslima, arī ievērojot drošību
Anna stāsta, ka, dzīvojot savas ģimenes lauku
mājās Jelgavas novada Vilces pagastā, viņai šķita, ka atrodas no
epidemioloģiskā viedokļa diezgan drošā vidē. Septembrī atsākās mācības Rīgas
Stradiņa universitātes Liepājas filiālē, kur Anna apgūst medicīnas māsas
profesiju. Viņa stāsta, ka studentu grupā vakcinējušies ir visi, jo citādi
nebūtu iespējams mācīties, vajadzētu ņemt akadēmisko atvaļinājumu. Lielākoties
gan viņas studijas rit attālināti. Tādējādi diezgan šaurs ir personu
loks, ko Anna pašlaik satiek ikdienā. Arī Vilces amatierteātrī, kur
jauniete iesaistījās, vēl mācoties Elejas vidusskolā, mēģinājumi atsākās tikai
septembrī. Tomēr, šķiet, katram jaunam cilvēkam ir vēlēšanās, protams,
ievērojot visus valstī noteiktos drošības pasākumus, kaut laiciņu atrasties
jaukā vienaudžu sabiedrībā. Tāds ļoti vilinošs piedāvājums piepeši pienāca arī
Annai. Viņai kā sekmīgai un sabiedriski aktīvai studentei tika piedāvāts vienu
nedēļu piedalīties 2×2 pasaules latviešu jauniešu seminārā. Tas notika arī
šovasar, ilga vienu nedēļu viesu namā Talsu apkārtnē. “Nav iespējams tieši
pateikt, bet visdrīzāk 2×2 pasākumā es arī inficējos. Rīgas–Jelgavas vilcienā
vai autobusā tas būtu mazāk iespējams,” domā Anna. 2×2 seminārā
piedalījās trīsdesmit jauniešu – puse no Latvijas, puse – no ASV, Eiropas
valstīm. Protams, visi dalībnieki bija vakcinējušies un turklāt vēl pirms
ierašanās seminārā nodevuši ātros siekalu testus, kas nevienam inficēšanos ar
Covid-19 neuzrādīja.
Ar prezidentu tikās vakcinētie un testētie
Semināra mājaslapā publicētā informācija stāsta,
ka pirmo reizi 2×2 seminārā tika diskutēts ne vien par latviskumu un
patriotismu, bet arī globālajām klimata pārmaiņām. Tika arī dancots un
dziedāts. Dažas stundas seminārā paviesojās arī Latvijas Valsts prezidents
Egils Levits. Anna stāsta, ka, runājot par sabiedrībā aktuālo, prezidents
jauniešiem teicis, ka katram vakcinētajam vajadzētu pierunāt vakcinēties vismaz
vienu nevakcinēto. Tad epidemioloģiskā drošība Latvijā krietni uzlabotos un
pietuvotos ES vidējiem rādītājiem.
3. septembrī Anna atgriezās mājās. Sākās
attālinātās mācības koledžas 3. kursā. Te piepeši kādu dienu (tas bija pusotru
nedēļu pēc atgriešanās no 2×2) Annai uznāca galvassāpes. Jauniete teic, ka
nekad agrāk viņai galva nav sāpējusi. Temperatūra saglabājās normas robežās.
Taču gribējās atgulties. Nākamajā rītā, dzerot rīta kafiju, Anna atklāja, ka
nejūt kafijas rūgtumu. Skaidrs, ka “tas bija kovids”. Jauniete nekavējoties
devās nodot analīzes, kas to apstiprināja. Analīzes Anna veica Bauskā, nevis
Jelgavā, kur bija rinda. Analīzes nodeva arī mājinieki. Annas visjaunākā māsa
Marta, ar kuru mājās viņa dzīvo vienā istabā, arī bija inficējusies ar
Covid-19. Slimības simptomu māsai nebija nekādu. Savukārt Annu galvassāpes
mocīja tikai vienu dienu, bet garšas un smaržas sajūta atgriezās pēc piecām
dienām.
Diez vai tik brīvi pulcēsimies
Slimošanas laikā abas māsas atradās saziņā ar
ģimenes ārsti. Anna vāca ķirbjus, grieza bietēm lapas un turpināja attālinātās
mācības medicīnas koledžā, māsa – Elejas vidusskolā. “Šķiet, lauciniekiem
pašizolēties ir vienkāršāk nekā pilsētniekiem,” smaidot piebilst Anna. Taču
nopietnas pārdomas viņai ir par to, ka, pandēmijai vēršoties arvien plašāk,
valdībai nāksies ieviest stingrākus ierobežojumus. Anna un viņas māsa tagad ir
personīgi pieredzējušas to, ka vakcinēšanās pasargā no smagas slimības gaitas.
Taču arī vakcinētie var pārnēsāt infekciju un būt bīstami nevakcinētajiem, kādu
mūsu sabiedrībā ir daudz. Anna pateicas dievam par to, ka laikā, kad viņa
visdrīzāk “savu kovidu iedeva” jaunākajai māsai Martai, viņai nebija kontaktu
ar vecāko māsu, kura gaida ģimenes pieaugumu un nav vakcinējusies.
Vēl aizvien potētajiem ir atļauta samērā liela
pulcēšanās brīvība. Tie drīkst bez sejas maskām apmeklēt teātri, koncertus,
kino un sporta sacensības. Tikai pie ieejas ēkā, kur notiek viens vai otrs
pasākums, publikai tiek pārbaudīti vakcinācijas sertifikāti. Eksprestestu nemaz
neprasa. Anna domā, ja, pandēmijai turpinoties, līdzīgi kā Igaunijā veselības
aprūpes sistēmā nāksies izsludināt ārkārtas stāvokli, sabiedrībā būs jāievēro
stingrāki ierobežojumi.
Pozitīvais no pandēmijas laika ir tas, ka Anna
pārliecinājusies, ka viņas profesionālā izvēle ir bijusi pareiza. Mediķu
profesijas prestižs aug. Uz māsu koledžu viņa aizgāja kā uz “rezerves variantu”
pēc tam, kad neveicās nokļūt budžeta grupā psiholoģijas studijās. Jau pirmajā
kursā Anna saprata, ka tā ir viņas īstā vieta.
Baiba Baķe, ģimenes ārste Jelgavā
Par to, ka jāvakcinējas, liecina arī mūsu prakses
pieredze. Šobrīd no vairāk nekā 1000 vakcinētiem pacientiem pēc vakcinācijas
piecpadsmitās dienas inficējušies ir deviņi. Visi pārslimoja mājās, bez smagām
formām.
Evita Valdmane, ģimenes ārste Jelgavā
Man divi pacienti inficējās jau vakcinēti. Slimība
bija ar vieglu gaitu, lai gan vienai pacientei bija blakus saslimšanas. Tādēļ
ir vērts vakcinēties. Mūsu praksē ir potēti gandrīz 70 procenti pacientu.
Ainis Dzalbs, ģimenes ārsts Staļģenē
Protams, ir jāvakcinējas. Pa šo gadu mūsu praksē
no 1200 vakcinētajiem ar Covid-19 pamanījās saslimt divi cilvēki, kas
vakcinācijas procesā atradās starp pirmo un otro “AstraZeneca” poti. Slimoja
viegli, bez slimnīcām un lielām temperatūrām.
Foto: no arhīva
Materiāls tapis sadarbībā ar Nacionālo
veselības dienestu.
