Saslimstības ar Covid-19 straujā pieauguma dēļ tuvākajās nedēļās
stacionārajās ārstniecības iestādēs būs jāierobežo plānveida veselības aprūpes
pakalpojumi, informēja Veselības ministrija (VM).
Līdzīgi kā tas notika aizvadītajā ziemā un pavasarī,
lai varētu nodrošināt nepieciešamo ārstēšanu Latvijas iedzīvotājiem, VM nākusi
klajā ar pasākumu plānu, kas jārealizē šī mērķa sasniegšanai. Lai to īstenotu,
tiks veiktas izmaiņas hospitalizācijas plānā, būs nepieciešama visu slimnīcu
sadarbība pacientu ārstēšanā un notiks plānveida stacionāro un dienas
stacionāru pakalpojumu ierobežošana slimnīcās.
Ņemot vērā prognozējamo pacientu skaitu, kuriem būs
nepieciešama stacionāra ārstēšana akūtos gadījumos, pēc VM paustā, sagaidāms,
ka stacionārajās ārstniecības iestādēs būs jāierobežo plānveida veselības
aprūpes pakalpojumu sniegšana.
Sanāksmē ar slimnīcu pārstāvjiem uzsvērts, ka slimnīcām
prioritāri ārstniecība jānodrošina neatliekamiem, akūtiem un Covid-19
pacientiem. Tāpat stacionārās ārstniecības iestādes pienākums ir sniegt
palīdzību visiem pacientiem, kas minētās iestādes uzņemšanas nodaļā nogādāti ar
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādēm vai ieradušies paši.
Lai to varētu nodrošināt, slimnīcas nepieciešamības
gadījumā ierobežos vai pārtrauks plānveida stacionāro un dienas stacionāra
pakalpojumu sniegšanu. Līdzīgi kā iepriekšējā Covid-19 uzliesmojuma laikā, slimnīcas
nedrīkst pārtraukt pakalpojumus, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību –
ķīmijterapiju, bioloģiskos medikamentus, orgānu aizstājējterapiju, staru
terapiju, veselības aprūpes pakalpojumu hematoloģijā, metadona un buprenorfīna
aizvietojošo terapiju, pacientu veselības aprūpi, kuriem jāturpina vai
jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana, uzsver VM.
Saskaņā ar VM pausto, tāpat nedrīkst pārtraukt
invazīvo kardioloģiju un radioloģiju, onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī
tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte.
Saglabājamo pakalpojumu vidū arī ir veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar
šādu slimību grupu ārstēšanu – onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija,
lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības, traumatoloģija un
akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām šī pakalpojumu
atlikšana var radīt invalidizācijas risku vai darbaspēju zaudēšanu, tajā skaitā
bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu
funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.
Kā skaidro VM, ja slimnīcas secina, ka tās ar
esošajiem resursiem nevar nodrošināt šo pakalpojumu sniegšanu, tām ir jāinformē
Neatliekamās palīdzības dienests un ministrija. Šādā situācijā var tikt sasaukta
Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēde, kuras pieņemtie lēmumi par
turpmāko ārstniecības nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem ir saistoši visām
ārstniecības iestādēm.
Pašlaik nodaļas Covid-19 pacientu ārstēšanai atvērtas
desmit slimnīcās – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Paula
Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā,
Liepājas reģionālajā slimnīcā, Vidzemes slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā, Jelgavas,
Jēkabpils slimnīcās, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, kā arī Bērnu
klīniskajā universitātes slimnīcā.
Vienlaikus, VM ieskatā, citu slimnīcu iesaiste jau
šobrīd ir nepieciešama, lai varētu nodrošināt ārstēšanu stacionārā citu profilu
pacientiem, kurus nevar uzņemt reģionālās un universitātes slimnīcas saistībā
ar nodaļu pārprofilēšanu.
Līdz ar to Neatliekamās medicīniskās palīdzības
dienests šobrīd pacientus nogādā tuvākajā pieejamajā ārstniecības iestādē. Tas
nozīmē, ka, piemēram, terapijas vai ķirurģijas profila pacients no Rīgas var
tikt stacionēts arī Pierīgā esošajās slimnīcās – Ogrē, Tukumā, Jūrmalā – nevis
universitātes slimnīcā un pacients nevar izvēlēties stacionāru.
Foto: no arhīva
