Ņemot vērā straujo un nekontrolējamo
Covid-19 izplatību, koalīcija izskata iespējas atkārtoti valstī izsludināt
ārkārtējo situāciju, šodien žurnālistiem pēc sadarbības sanāksmes norādīja
veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Ārkārtējā situācija Covid-19 izplatības
dēļ valstī tikusi izsludināta jau divreiz.
Par minēto valdībā varētu lemt jau
šonedēļ, līdztekus spriežot arī par konkrētiem stingrākiem ierobežojumiem, ko
otrdien, 5.oktobrī, pulksten 10 plānots pārrunāt Krīzes vadības padomes sēdē.
Pavļuts iepriekš paziņoja, ka šodien
koalīcijas sanāksmē gūts atbalsts stingru drošības pasākumu ieviešanai Covid-19
izplatības mazināšanai. Vaicāts, kādiem tieši konkrēti pasākumiem izdevies gūt
atbalstu, Pavļuts teica, ka paredzams, ka runa varētu būt par ārkārtējās
situācijas atjaunošanu, klātienes pakalpojumu pieejamību zaļajā režīmā, proti,
tos varētu saņemt vakcinētie vai vīrusu pārslimojušie iedzīvotāji.
Tāpat Ministru kabinets varētu spriest par
to, ka jānodrošina daudz stingrākas kontroles prasības esošajiem un papildu
ieviešamajiem drošības pasākumiem dažādās jomās – gan tirdzniecībā, gan citur.
Viņš solīja, ka par detaļām varēs runāt pēc rīt Ministru prezidenta Krišjāņa
Kariņa (JV) sasauktās Krīzes vadības padomes sēdes.
Vienlaikus, ņemot vērā prognozes par
Covid-19 pacientu skaita pieaugumu slimnīcās, tuvākajā laikā varētu būt
jāpieņem lēmums arī par ārkārtējās situācijas izsludināšanu veselības nozarē,
piebilda Pavļuts.
Veselības ministrs norādīja, ka ekspertu
prognozes liecina, ka tuvāko divu nedēļu laikā ar Covid-19 saslimušo pacientu
skaits slimnīcās varētu dubultoties.
Pavļuts
uzsvēra, ka prognozes par saslimstības izplatību ir pilnībā piepildījušās un
pagājušajā nedēļā attīstījušās ar biedējošu ātrumu. Politiķis arī skaidroja, ka
drošības pasākumiem ir jābūt vērstiem uz nevakcinēto cilvēku pasargāšanu, jo
vakcinētiem cilvēkiem inficēšanās iespēja ir 3,4 reizes mazāka un piecas reizes
mazāka iespēja slimnīcā nonākt ar smagu slimības gaitu.
Veselības aprūpes sistēma ir
jāpasargā no katastrofālas pārslodzes, kas var radīt negatīvas sekas cilvēkiem
arī ar citiem veselības traucējumiem, nevis tikai Covid-19, norādīja Pavļuts.
Covid-19 infekcija izplatās arī
izglītības sistēmā, skolās, kur ir bijuši pozitīvi Covid-19 testi, norādīja
veselības ministrs. Tas būtu jānovērš, panākot, ka esošie drošības pasākumi
tiek faktiski ievēroti, piemēram, ka maskas tiek pareizi nēsātas un tiek
nodrošināta ventilācija, akcentēja Pavļuts.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja,
ka par skolām vēl tiks diskutēts un ka viņš “tik viennozīmīgi negribēs
piekrist” kādiem ierobežojumiem šajā sektorā. Ja tiktu diskutēts par skolu
darbību ierobežošanu klātienē, tad būtu jārunā arī par citiem sektoriem,
norādīja Bordāns.
Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA),
vaicāts par ierobežojumiem ekonomikā, klāstīja, ka šis būs jautājums, par kuru
gaidāmas diskusijas tuvākajās dienās. Viņš atklāja, ka Ekonomikas ministrija
(EM) atbalsta, ka vīrusu nepieciešams ierobežot.
“Mūsu uzskats – būtu nepieciešami īslaicīgi un
samērā komplicēti ierobežojumi, lai vīrusu ierobežotu, nevis gari un
izstiepti,” norādīja Vitenbergs. Vienlaikus viņš stāstīja, ka par
tirdzniecības ierobežojumiem diskutēts jau iepriekš, un EM uzsvēra, ka vajag
vairāk iesaistīt komersantus un ļaut viņiem izvēlēties regulējumu, kādā viņi
grib strādāt.
Tomēr šobrīd redzams, ka situācija ir attīstījusies uz
priekšu, un “galdā tiek likts jauns piedāvājums”, teica Vitenbergs,
neatklājot kāds tieši ir jaunais piedāvājums.
Jau ziņots, ka Latvijas Ārstu biedrība un
Latvijas Jauno ārstu asociācija pieprasa valdību nekavējoties rīkoties un
ieviest stingrus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai.
Arī Pārresoru koordinācijas centra
koordinētās akadēmiskās vides ekspertu grupa aicina Ministru kabinetu iespējami
īsā laikā sagatavot stingru pasākumu kopumu Covid-19 izplatības ierobežošanai.
Kā ziņots, pie vakcinācijas projekta
strādājušais epidemiologs Ņikita Trojanskis sociālajos tīklos paudis, ka
Covid-19 pašlaik Latvijā ir nekontrolēti izplatījies, tāpēc reizi mēnesī uz
nedēļu vai ilgāk būtu jāievieš stingri “lokdauni”, kas varētu
turpināties līdz nākamā gada janvārim.
Foto: no arhīva
