Koalīcijas partneri pagaidām nav vienojušies par atbalstu
Ekonomikas ministrijas (EM) iecerei par 10 eiro palielināt atbalsta apjomu
visām aizsargātā lietotāja grupām, tostarp daudzbērnu ģimenēm un mazturīgām
mājsaimniecībām, lai kompensētu straujo elektroenerģijas cenu kāpumu, pēc
sadarbības sanāksmes norādīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
Lai arī vienošanās pagaidām nav panākta, Vitenbergs
apgalvoja, ka idejai partneru lokā “varēja just atbalstu”.
Viņš stāstīja, ka no EM puses šodien koalīcijas
sanāksmē tika prezentēts risinājums straujajam elektrības cenu pieaugumam, kas
palīdzētu cilvēkiem riska zonā, piemēram, daudzbērnu ģimenēm, cilvēkiem ar
invaliditāti un maznodrošinātajiem. Kopumā šādu mājsaimniecību skaits esot ap
150 000.
Vitenbergs atzīmēja, ka virkne valstu meklē
risinājumus, tomēr Latvijā ir radīta sistēma, kas spēj ātri apkopot šos
cilvēkus un izmaksāt viņiem atbalstu.
Cenu kāpuma rezultātā sniegtais atbalsts nespēj segt
cenu pieaugumu, tāpēc EM aicināja koalīcijas partnerus piekrist atbalsta
pieaugumam 10 eiro apmērā visām minētajām riska grupām. Vitenbergs atsaucās uz
AS “Latvenergo”, kurā norādīja, ka vidēji izdevumi uz vienu
mājsaimniecību pieauguši par 8-12 eiro, tāpēc atbalsta pieaugums izvēlēts 10
eiro apmērā.
Viņaprāt, šis atbalsta pasākums palīdzētu ģimenēm,
kuras nonākušas grūtībās. “Mēs saņemam aicinājumus palīdzēt, jo līdz šim
nekas tāds nav bijis. Ir nepieciešams ātri sniegt atbalstu,” uzsvēra
ekonomikas ministrs, atklājot, ka šodien lēmums netika pieņemts, tomēr viņš
jutis atbalstu.
Paredzēts, ka “ar detalizāciju” darbs pie šī
jautājums turpināsies jaunnedēļ, lai maksimāli ātri pieņemtu lēmumu un spētu
palīdzēt cilvēkiem.
Šim atbalsta palielinājumam no
budžeta līdzekļiem papildu nepieciešami 17,5 miljoni eiro gadā.
Ja valdība šo priekšlikumu atbalstīs, atbalsta apjoms
daudzbērnu ģimenei būtu 20 eiro, trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai,
ģimenei, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, kā arī personai personai ar I
invaliditātes grupu vai tās aizgādnim – 15 eiro.
EM pārstāvji iepriekš uzsvēra, ka elektroenerģijas
cenu izmaiņas ir vērojamas visā Eiropā, kur cenas kāpumu šogad galvenokārt
ietekmējuši aukstie laikapstākļi ziemā un karstie un sausie laikapstākļi
vasarā, straujš dabasgāzes cenu kāpums, CO2 kvotu cenu kāpums, kā arī
ekonomikas atveseļošanās no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes. Savukārt
dabasgāzes cenas pieaugumam ir ilgāks “ķēdes” efekts – ilgstoši zema
gaisa temperatūra 2020./2021.gada ziemā Eiropā un Āzijā, kā rezultātā pieauga
dabasgāzes patēriņš aukstajā periodā; atjaunojoties ražošanai pēc Covid-19
krīzes, arī pieauga pieprasījums pēc dabasgāzes; kā arī karsto laikapstākļu
ietekmē uz Āziju tika novirzīts vairums pasaulē pieejamās LNG kravas.
Pagājušajā ceturtdienā Vitenbergs bija
sasaucis Valsts enerģētiskās krīzes centra sēdi, kurā nozares atbildīgo iestāžu
pārstāvji informēja, ka gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes, gan
siltumenerģijas ražošanā izmantotie izejmateriāli Latvijā ir pietiekamā
daudzumā, taču vērojamas cenu izmaiņas – straujākas izmaiņas ir
elektroenerģijai un dabasgāzei, mazāk straujas – šķeldai un citiem resursiem,
kas tiek izmantoti siltumenerģijas ražošanā.
Foto: pixabay.com
