Valsts
operatīvā medicīniskā komisija ceturtdien nolēmusi Latvijas medicīnas nozarē
izsludināt ārkārtas situāciju, apstiprināja veselības ministrs Daniels Pavļuts
(AP).
Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes būs pilnvarotas brīvāk
rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan
neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.
Veselības ministrijā iepriekš skaidroja, ka ārkārtas situācija
medicīnā uztverama kā pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības
iestādēs ir ļoti sarežģīta, un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar
Covid-19 izplatības ierobežošanu.
Ārkārtējo situāciju medicīnā izsludina gadījumos, ja tūlītēji
pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam
cietušo vai saslimušo skaitam.
Sīkāka informācija izsludināto ārkārtas situāciju medicīnā tiks
sniegta īpaši sasauktā preses konferencē ceturtdien plkst.13 Tajā piedalīsies
veselības ministrs Pavļuts, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas
slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs
Perevoščikovs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore
Liene Cipule, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis,
profesors Haralds Plaudis un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas
valdes locekle Ilze Kreicberga.
Pavļuts iepriekš intervijā laikrakstam “Diena”
prognozēja, ka līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu, visticamāk, no
nākamās pirmdienas, 11.oktobra, tiks pārtraukta plānveida pakalpojumu
sniegšana.
Pēc Veselības ministrijas skaidrojuma, ārkārtas
medicīniskā situācija nozīmē, ka visi ārstniecības resursi tiek koncentrēti,
lai nodrošinātu neatliekamo medicīnisko palīdzību, palīdzību akūtos gadījumos
un Covid-19 pacientu ārstēšanu. Tiek pārorganizēta un ierobežota plānveida
stacionārā palīdzība, NMPD atbilstoši hospitalizācijas plānam pacientus nogādā
tuvākajā slimnīcā, kā arī prioritizē izsaukumus.
Tāpat pacienti, kuriem sniegta akūtā palīdzība
augstāka līmeņa slimnīcā, tālākai ārstniecībai var tikt nogādāti uz zemāka
līmeņa slimnīcu vai novirzīti turpināt ārstēšanos mājās ģimenes ārsta
uzraudzībā. Slimnīcas Covid-19 pacientu aprūpē iesaista papildu medicīnas
personālu, kas ierastos apstākļos nestrādā ar infekcijas slimību profila
pacientiem, kā arī atšķirīgi plāno darba grafiku, lai maksimāli nodrošinātu
personāla iesaisti un pieejamību.
Līdzīgi kā iepriekšējā Covid-19 uzliesmojuma laikā,
slimnīcas nedrīkst pārtraukt pakalpojumus, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību
– ķīmijterapiju, bioloģiskos medikamentus, orgānu aizstājējterapiju, staru
terapiju, veselības aprūpes pakalpojumu hematoloģijā, metadona un buprenorfīna
aizvietojošo terapiju, pacientu veselības aprūpi, kuriem jāturpina vai
jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana, uzsver VM.
Saskaņā ar VM pausto, tāpat nedrīkst pārtraukt
invazīvo kardioloģiju un radioloģiju, onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī
tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte.
Saglabājamo pakalpojumu vidū arī ir veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar
šādu slimību grupu ārstēšanu – onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija,
lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības, traumatoloģija un
akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām šī pakalpojumu
atlikšana var radīt invalidizācijas risku vai darbaspēju zaudēšanu, tajā skaitā
bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu
funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.
Ministrijā atzīmē, ka tāpat kā līdz šim, slimnīcas
pašas lems par noteiktu plānveida un citu veselības aprūpes pakalpojumu
ierobežošanu, ņemot vērā konkrēto situāciju, bet primāri nodrošinot akūto un
neatliekamo palīdzību, tai skaitā jāsniedz palīdzība visiem pacientiem, kuri
uzņemšanas nodaļā nogādāti ar NMPD vai vērsušies paši. Ja būs nepieciešams
veselības aprūpes pakalpojumus ierobežot plašāk, tāpat kā iepriekš lēmumu
apstiprinās valdība.
Ārkārtas situācija medicīnas nozarē iepriekš tika izsludināta no
2020.gada 10.decembra līdz 2021.gada 30.jūnijam. Toreiz, izsludinot ārkārtējo
situāciju medicīnā, Covid-19 gultas vietu noslodze bija sasniegusi vidēji 76%,
savukārt Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa
klīniskajā universitātes slimnīcā Covid-19 noslodze bija 90%. Saskaņā ar
Nacionālā veselības dienesta datiem, 2020.gada 10.decembrī stacionēto Covid-19
pacientu skaits bija 704.
Kā ziņots, NMPD vadītāja Liene Cipule trešdien publiski nāca klajā
ar aicinājumu izsludināt ārkārtas situāciju Latvijas veselības nozarē, jo
Covid-19 krīzes radītās pārslodzes dēļ slimnīcas vairs faktiski nespēj uzņemt
visus pacientus.
Trešdienas vakarā NMPD paziņoja, ka Ārkārtas vadības grupa lēmusi
turpmāk vēl stingrāk šķirot uz ārkārtas tālruni 113 saņemtos zvanus, lai
neatliekamo medicīnisko palīdzību galvenokārt varētu saņemt iedzīvotāji, kas
nonākuši dzīvībai kritiskās situācijās, kad izšķirošas ir minūtes.
Foto: no arhīva
