Ņemot
vērā, ka ražotāja “Johnson&Johnson” vienas devas
vakcīna nodrošina zemāku efektivitāti jeb aizsardzību pret delta
varianta izraisītu simptomātisku Covid-19 nekā divu devu vakcīnas,
Imunizācijas valsts padome (IVP) rekomendē balstvakcināciju arī
šīs vakcīnas gadījumā.
Kā informēja IVP, balstvakcinācija šajā gadījumā
ieteikta astoņas līdz 12 nedēļas pēc pirmās devas vai vēlāk,
un tā veicama ar mRNS tehnoloģijas Covid-19 vakcīnu, taču kā
alternatīva pieļaujama arī tā pati “Johnson&Johnson”
vakcīna. Savukārt tiem, kam pirms vai pēc “Johnson&Johnson”
ir bijusi apstiprināta saslimšana ar Covid-19, otrā vakcīnas deva
nav nepieciešama.
“Gan
pasaulē, gan Latvijā kļūst redzams, ka pilna vakcinācija ar
“Johnson&Johnson” Covid-19 vakcīnu, kas sastāv tikai
no vienas vakcīnas devas, nodrošina zemāku efektivitāti jeb
aizsardzību pret delta varianta izraisītu simptomātisku Covid-19
un nepieciešamību tās dēļ hospitalizēt, nekā to nodrošina
divas devas mRNS vai otras vīrusu vektoru vakcīnas “AstraZeneca”
divu devu kurss,” skaidro profesore Dace Zavadska.
Tāpēc
IVP rekomendē tiem cilvēkiem, kas vakcināciju pret Covid-19
pabeiguši ar vienas devas “Johnson&Johnson” vakcīnu,
labai individuālās aizsardzības nodrošināšanai saņemt
balstvakcinācijas devu.
“Šobrīd
vērojams izteikts pieprasījums pēc “Johnson&Johnson”
Covid-19 vakcīnas – tās pilna vakcinācija sastāv tikai no vienas
vakcīnas devas. Taču IVP vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka
“Johnson&Johnson” vakcīna pret delta variantu
nodrošina zemāku aizsardzību,” skaidro Zavadska.
Jau
ziņots, ka saskaņā ar IVP pausto, balstvakcinācijas deva šobrīd
tiek ieteikta senioriem vecumā no 65 gadiem, jo “šai grupai
reālās dzīves efektivitātes pētījumi norāda, ka vakcīnu
efektivitāte pret smagu vai vidēji smagu Covid-19 gaitu mazinās –
tā nav kritiska, bet tā mazinās,” skaidroja IVP vadītāja
Dace Zavadska.
Pēc
viņas paustā, šiem cilvēkiem kopumā arī vecuma dēļ imunitātes
sistēma var būt mazāk izturīga, “tādējādi aizsardzību
nodrošinošā abu imūnās atbildes veidu kopdarbība var būt mazāk
efektīva”. Tāpat eksperte skaidroja, ka šajā vecuma grupā
pēc pirmajām vakcīnu devām vīrusu neitralizējošo antivielu
daudzums varētu būt mazāks nekā jaunākiem cilvēkiem.
Balstvakcinācijas
deva arī tiek rekomendēta sociālās aprūpes centru un pansionātu
iemītniekiem neatkarīgi no pacienta vecuma, taču ne bērniem. Pēc
Zavadskas sacītā, balstvakcinācija šajā gadījumā būtu
ieteicama tādēļ, ka aprūpes centru iemītniekiem ir paaugstināts
risks smagai Covid-19 slimības gaitai, tostarp hospitalizācijai un
nāvei. Tāpat Covid-19 izplatības risku veicina cieša daudzu
personu dzīvošana kopā.
Mediķu
vai citu profesionālo grupu balstvakcinācijai zinātnisku vai
epidemioloģiski pamatotu datu pašlaik nav, tomēr, kā atzīmēja
Zavadska, “IVP, konsultējoties ar starptautiskām veselības
organizācijām un VM, uzskata, ka var tikt pieļauta
balstvakcinācijas devas saņemšana tiem darbiniekiem, kam ir
ilgstoša saskarsme gan ar Covid-19 pacientiem, gan pret Covid-19
nevakcinētiem pacientiem”.
Tāpat
eksperte uzsvēra, ka balstvakcinācija nevar būt obligāta, tostarp
lai saņemtu digitālo sertifikātu.
Foto:
pixabay.com
