Lai
mazinātu veselības aprūpes sistēmas pārslodzes laiku, valdībai
ir jāvienojas par jaunu Covid-19 ierobežojumu ieviešanu, turklāt
tas jādara pēc iespējas ātrāk, šorīt intervijā TV3 uzsvēra
veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Politiķis
nenosauca pavisam konkrētus savus priekšlikumus, kā piedāvās
valdībai rīkoties, vienlaikus sakot, ka iespējamie risinājumi jau
ir zināmi, piemēram, skolu darbs attālināti, brīvlaika
pagarinājums, veikalu, kas nav pirmās nepieciešamības,
aizvēršana, visa veida iekštelpu pasākumu apturēšana, vakara
komandantstunda u.tml., taču konkrētus risinājumus pašlaik
nosaukt nevarot, jo vēl ir jautājums, par ko būs iespējams
politiski vienoties.
“Mēs
esam teikuši, ka vakcinētos centīsimies neierobežot, esam
teikuši, ka izglītību centīsimies noturēt klātienē, bet
pašlaik mēs esam kraujas malā,” izteicās Pavļuts,
atzīmējot, ka slimnīcās “drīz būs jāsāk izvēlēties,
kurš dzīvos un kurš nē”.
Ministrs
uzsvēra, ka Latvijas medicīnas sistēma ir katastrofas
priekšvakarā, turklāt mediķiem ir sajūta, ka sabiedrība un
valdība ir nolēmuši, ka viss Covid-19 krīzes smagums ir jāiznes
viņiem.
Pavļuts
atzīmēja, ka pēc pēdējiem valdības ieviestajiem ierobežojumiem
sabiedrības uzvedība ir mainījusies minimāli – sabiedriskais
transports joprojām ir pilns, cilvēki turpina pulcēties veikalos,
maz tiek ievērots aicinājums strādāt attālināti u.tml., tāpēc
galvenais uzdevums ir panākt kontaktu skaita samazināšanu.
Politiķiem būšot jāizšķiras par metodēm, kuras var īstenot un
kuras var izkontrolēt.
Pavļuts
pauda neapmierinātību ar stāvokli, ka par ierobežojumiem valdībā
nākas runāt tikai Veselības ministrijai, bet pārējās
ministrijas vien strādā kā savu nozaru advokāti, meklējot
iebildes pret dažādiem ierosinājumiem.
Kā
ziņots, Covid-19 krīzes attīstības negatīvo tendenču dēļ
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien sasaucis Krīzes
vadības padomes sēdi. Kariņš norāda, ka padomes sēde sasaukta,
jo veselības ministrs informējis, ka Covid-19 dati uzrāda
attīstības tendences, kuras ir sliktākas, nekā tika prognozēts.
Sēdes laikā padome uzklausīs Veselības ministrijas ekspertus, lai
spriestu par turpmāko rīcību.
Pavļuts
svētdienas vakarā tviterī pavēstīja, ka ir ienākuši pirmie
dati un ekspertu secinājumi par ieviesto ierobežojumu ietekmi uz
sabiedrības uzvedību, kuri rāda, ka kontaktu samazinājums ir
5-10%, kas esot daudz mazāk, nekā tika plānots, ieviešot valstī
ārkārtējo situāciju. Līdz ar to prognozes attiecībā uz
Covid-19 krīzes attīstību esot sliktākas nekā pirms nedēļas.
“Nepieciešams būtiski lielāks faktiskais kontaktu
samazinājums,” apgalvoja veselības ministrs.
LETA
jau ziņoja, ka saslimstības ar Covid-19 rādītāji Latvijā
pagājušajā nedēļā dienu no dienas sasniedza jaunus rekordus –
tika fiksēts lielākais vienā dienā atklāto Covid-19 gadījumu
skaits, bet nedēļas nogalē slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu
skaits pirmo reizi kopš februāra pārsniedza 1000.
Strauji
turpina kāpt arī saslimstības ar Covid-19 divu nedēļu
kumulatīvais rādītājs – iepriekšējās diennakts laikā tas
palielinājās no 1195,4 līdz 1266,4 gadījumiem uz 100 000
iedzīvotāju, kas ir līdz šim augstākais Latvijā reģistrētais
rādītājs, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.
Reaģējot
uz saslimstības pieaugumu, valdība jau oktobra sākumā lēma par
ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no 11.oktobra līdz
2022.gada 11.janvārim, vienlaikus nosakot vairākus ierobežojumus
ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību.
Foto: no arhīva
