Papildu
nepieciešamajam finansējumam 45 miljonu eiro apmērā mediķu
atalgojumam nav politiska atbalsta Saeimas Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijā.
Šodien
parlamenta komisijā deputāti uzklausīja Veselības ministrijas
(VM) parlamentāro sekretāru Ilmāru Dūrīti (AP) un VM valsts
sekretāres vietnieku finanšu jautājumos Borisu Kņiginu par
ministrijas 2022.gada valsts budžetu.
Kņigins
stāstīja, ka veselības nozares budžetā paredzēti trīs
prioritārie virzieni – cilvēkresursi, veselības aprūpes
pakalpojumi un veselības nozares kapacitāte. Katram no minētajiem
virzieniem atvēlēti attiecīgi 43,9 miljoni eiro, 55,4 un teju 1,5
miljoni eiro.
Vēl
nepilni trīs miljoni eiro paredzēti starpnozaru demogrāfijas
pasākumiem un 26,7 miljoni eiro – vienreizējiem pasākumiem, kuru
vidū galvenokārt ir ar onkoloģijas sektoru saistīti pasākumi.
Stratēģiskajā
virzienā “Cilvēkresursi” lielākā finansējuma daļa
paredzēta jaunā ārstniecības personu darba samaksas modeļa
ieviešanai. VM šim mērķim bija pieprasījusi 80 miljonus eiro,
tomēr saņemti 44% no prasītā jeb 35 miljoni eiro.
Vēl
5,6 miljoni eiro piešķirti darba samaksas nodrošināšanai
rezidentiem un par 266 735 eiro tiks nodrošinātas vēl 30 valsts
apmaksātas rezidentu vietas. Savukārt nedaudz vairāk kā trīs
miljoni eiro tiks atvēlēti budžeta vietu palielināšanai māsu
profesijā.
Virzienā
par veselības aprūpes pakalpojumiem no prasītajiem 102 miljoniem
eiro onkoloģijai atvēlēti 30 miljoni. No šīs summas 381 jaunam
pacientam būs iespēja segt kompensējamo zāļu izdevumus, savukārt
658 pacientiem līdzekļi ļaus turpināt inovatīvo terapiju. Tāpat
ap 600 pacienti varēs saņemt krūšu rekonstrukcijas pakalpojumu.
8,1
miljons eiro piešķirts līdzmaksājuma kompensācijai personām ar
otrās grupas invaliditāti, pieci miljoni eiro būs pieejami
pasākumu īstenošanai psihiskās veselības jomā, savukārt 4,6
miljoni eiro – paliatīvās aprūpes aprūpes pakalpojumu pieejamības
uzlabošanai. Vēl 5,3 miljoni būs pieejami lielāka valsts
apmaksātā pakalpojumu klāsta nodrošināšanai, tostarp nodrošinot
ārstēšanu arī personām ar retajām slimībām.
Vēl
1,8 miljoni eiro tiks novirzīti, lai iedzīvotājiem nodrošinātu
plašāku vakcinācijas pieejamību pret gripu. Autiskā spektra
diagnostikai bērniem un paplašinātas epidurālās anestēzijas
pieejamībai dzemdībās nodrošināšanai atvēlēti 2,2 miljoni
eiro, savukārt valsts apmaksātās medicīniskās apaugļošanas
programmas paplašināšanai un pirmsdzemdību, dzemdību un
pēcdzemdību aprūpes monitoringa sistēmas izveidei piešķirti 670
000 eiro.
Kopumā
prioritārajiem VM pasākumiem nākamgad piešķirti 127 miljoni
eiro, 2023.gadā tie ir 102 miljoni eiro, bet 2024.gadā – 103
miljoni eiro.
Sēdē
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece prasīja
deputātiem, ko darīt, lai mediķu algas pieaugtu vairāk nekā par
pusi. Aizsilniece uzsvēra, ka kaut kas ir jādara, piebilstot, ka
Eiropas Komisija noteikti pieļautu, ka valsts budžeta deficīts
pieaugtu par 45 miljoniem eiro. Viņa arī pauda gatavību uzņemties
vēl vienu tikšanos, lai šo jautājumu izdiskutētu.
LĀB
prezidente norādīja, ka mediķiem vajag naudu, jo kolēģi pamet
darbu.
Dūrītis
atbildēja, ka, lai šo jautājumu risinātu, nepieciešams papildu
līdzekļu piešķīrums, piebilstot, ka VM nevar atteikties no tām
pozīcijām, kuras budžeta projektā ir ieplānotas, piemēram, no
30 miljoniem eiro onkoloģijas nozares kapacitātes stiprināšanai.
Viņš
akcentēja, ka jau pērn lielākā daļa līdzekļu tika novirzītas
algu pielikumam, vienlaikus piekrītot, ka algas jāceļ vēl
būtiskāk. Tomēr šogad, šajā budžetā esot bijusi nepieciešama
līdzekļu daļa veselības aprūpes pakalpojumiem. Aizsilniece uz
Dūrīša teikto reaģēja sakot, ka “kopā var izdarīt tā,
lai nevienam neko neatņemtu”.
Budžeta
komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) izteicās, ka
LĀB prezidente kopā ar Dūrīti var vērsties pie Ministru
prezidenta Krišjāņa Kariņā (JV) – iespējams, viņš sadzirdēs.
Tomēr nozares pārstāve mudināja deputātus kaut kādā veidā
iesaistīties.
Opozīcijas
deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (“Republika”) vaicāja,
vai VM ir runājuši ar Aizsardzības ministriju (AM), kuras
finansējums pārsniedzot nepieciešamos 2% no iekšzemes
kopprodukta, lai tā pārceltu apmēram 60 miljonus eiro uz VM
budžetu, uz ko Dūrītis atbildēja, ka nezina, vai ministriem savā
starpā šādas sarunas ir bijušas.
Vienlaikus
viņš akcentēja, ka VM tikai priecātos, ja tas būtu iespējams,
skaidrojot, ka arī iepriekšējos gados nozares ministrija ir
meklējusi dažādus finansējuma avotus, piemēram, rosinot izmaiņas
akcīzes likumā. Tikmēr Bondars norādīja, ka AM nav “lieku”
60 miljonu eiro.
Savukārt
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Veselības aprūpes
darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone teica,
ka nozare ir izmēģinājusi visu, atzīstot, ka problēma nav ar VM,
bet gan valdību kopumā. Viņa minēja, ka nozare ir centusies
tikties ar Kariņu un finanšu ministru Jāni Reiru (JV), tomēr
“tālāk par biroja darbiniekiem” neesot izdevies tikt.
Viņasprāt,
tas nozīmē, ka premjers nav gatavs tikties ar nozari un “acīs
skaidrot” pieņemtos lēmumus.
“Pats
atalgojuma modelis ir izstrādāts, vienīgi, kad to virza
izskatīšanai valdībā, finanšu ministrs saka, ka par to runās,
kad skatīs valsts budžetu. Taču, kad skata valsts budžetu, viņš
saka, ka nav apstiprināts jaunais finansējuma modelis,”
norādīja Pētersone.
Tikmēr
Aizsilniece rosināja aizņemties šos 45 miljonus eiro, sakot, ka
tas būs “aizņēmums ar jēgu”. Pēc viņas vārdiem,
aizņēmumam mājsēdei nebūs tik liela jēga, cik mediķu algām.
LĀB prezidente uzskata, ka tas ir jautājums par Saeimas politiķu
atbildību. “Ir gadījumi, kad deputātiem ir jāiejaucas,”
uzsvēra nozares pārstāve.
Savukārt
komisijas priekšsēdētājs klāstīja, ka visam var piekrist, bet
redzot to, ka pēdējo piecu gadu laikā veselības aprūpes budžets
ir dubultojies, viņam gribas teikt, ka Saeima jau ir darījusi savu.
Mediķi aicina Saeimas deputātus rast nākamā gada
budžetā trūkstošos 45 miljonus eiro mediķu atalgojumam, lai
veselības aprūpes sistēmā saglabātu esošos darbiniekus.
Foto: pixabay.com
