Ceturtdienas
vakarā tiešsaistē uzņēmums SIA “Krematoriju
apvienība” interesentus iepazīstināja ar Jelgavas
krematorijas būvniecības Zālītes ielā 2 ieceri, informē
Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko
attiecību pārvaldē.
Šobrīd
Latvijā darbojas divas krematorijas – Rīgā un Valmierā. Pēdējo
gadu laikā arvien pieaug pieprasījums pēc kremācijas pakalpojuma.
Katru gadu Latvijā mirst aptuveni 28 500 cilvēku, pašlaik
apmēram 5500 no tiem tiek kremēti, un tas ir aptuveni 20 procenti.
Savukārt 2015. gadā kremēti tika uz pusi mazāk – 8–10
procenti mirušo. Vienlaikus strauji sarūk vietas kapsētās, un arī
Jelgavā šobrīd lielākā daļa no kapsētām jau ir aizpildītas.
Tāpēc krematoriju izveide Latvijā kļūst arvien aktuālāka.
Šā
gada februārī Jelgavas pašvaldība izsludināja apbūves tiesību
izsoli krematorijai “Apbūves tiesības piešķiršana zemes
gabala daļai Zālītes ielā 2, Jelgavā”. Izsolē
pieteicās viens pretendents – SIA “Krematoriju
apvienība”, kas arī ieguva tiesības šajā teritorijā būvēt
krematoriju – sēru namu, kolumbāriju un to funkcionēšanai
nepieciešamās inženierbūves.
Šobrīd
zemes vienība Zālītes ielā 2 ir neapbūvēta, un tās
platība ir 15 000 kvadrātmetru. Saskaņā ar Jelgavas
teritorijas plānojumu 2009.–2021. gadam zemesgabals atrodas dabas
un apstādījumu teritorijā un tā galvenais izmantošanas veids ir
kapsētas un to funkcionēšanai nepieciešamās būves un
infrastruktūra. Zemes vienības daļas lietošanas mērķis –
kapsētu teritorijas un ar tām saistīto ceremoniālo ēku un
krematoriju apbūve (kapličas, sēru zāles, krematorijas). Tas
nozīmē, ka jau vairāk nekā desmit gadu šī teritorija pilsētā
paredzēta kā vieta, kur attīstīt kapsētu pakalpojumus.
SIA
“Krematoriju apvienība” valdes loceklis Edgars Timpa
tiešsaistes sanāksmē interesentus iepazīstināja ar plānotā
sēru nama, krematorijas un kolumbārija jaunbūves ieceri. Uzņēmums
paredzējis Zālītes ielā 2 izvietot divas atsevišķas ēkas
– atvadu zāli un krematoriju –, kā arī zvanu torni un
kolumbāriju. “Izvietojot plānotos objektus, notiks minimāla
iejaukšanās esošajā meža struktūrā. Piebrauktuve objektam
paredzēta no grantētās Zālītes ielas. Krematorija un atvadu zāle
atradīsies viena aiz otras, tuvāk Zālītes ielai plānota atvadu
zāle. Tāpat līdzās tiks izveidota autostāvvieta ar 25 vietām,
kas no blakus esošās teritorijas būs norobežota ar dekoratīvu
krūmu joslu,” stāsta E.Timpa, papildinot, ka teritoriju ir
plānots labiekārtot ar bruģa segumu un mazajām arhitektūras
formām – apgaismes ķermeņiem, soliņiem, atkritumu urnām –
un apstādījumiem.
“Pēc
atvadu ceremonijas zārks tiks nogādāts krematorijā, kur būs
uzglabāšanas telpa, kremēšanas telpa ar krāsni, sanitārais
mezgls un citas palīgtelpas. Atvadu zāle un krematorija būs
rūpnieciski ražotas vienstāva ēkas, un katrai no tām apbūves
laukums būs 60 kvadrātmetru. Konstrukcijas paredzēts montēt
uz būvlaukumā iepriekš sagatavotām pamatu betona plātnēm.
Tādējādi ēku uzstādīšana notiks īsā laika periodā,”
stāsta E.Timpa.
Svarīgākais
jautājums, kas interesēja jelgavniekus, – kā tiks
nodrošināts kremācijas process un vai tas neradīs vides
piesārņojumu. E.Timpa skaidro, ka uzņēmums krematorijā paredz
uzstādīt vienu no jaunākās paaudzes ASV uzņēmuma “B&L
Systems” ražotajām kremācijas krāsnīm “Phoenix II-1”.
“Krāsns ir moderna un atbilst visām Eiropas Savienībā spēkā
esošajām normām. Identiska krāsns jau vairākus gadus darbojas
Valmieras krematorijā un darbībā ir apliecinājusi pilnīgu
atbilstību vides prasībām. Papildu tam dūmenī būs uzstādīts
degšanas produktu analizators, kas nolasīs un reģistrēs
iespējamos dūmus dūmenī. Ja tiek reģistrēta dūmošana, kļūmi
novērš krāsns automātika – paaugstina sekundārā un terciārā
gaisa vērtības, samazina vilkmi un citus ar degšanas režīma
regulēšanu saistītus procesus,” skaidro E.Timpa, uzsverot, ka
no kremācijas krāsns dūmeņa pelni vidē nenonāk: “Pelni
tiek savākti un ievietoti urnā.”
Vienlaikus,
lai samazinātu emisiju gaisā, uzņēmums paredz veikt dūmgāzu
pēcsadedzināšanu, tās novadot sekundārajā degšanas kamerā un
atkārtoti sadedzinot. Lai uzsāktu darbu, krematorijām ir jāsaņem
B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja. Saņemšanas
procesā jau tiek veikts detalizēts visu ietekmju un radīto emisiju
aprēķins, ievadīšana aprēķinu modelī un izkliedes modelēšana.
Piesārņojošo
vielu izkliedes modelēšanas rezultātu analīze ļauj secināt, ka
uzņēmuma darbība būtiski neietekmēs un nepasliktinās gaisa
kvalitāti tuvākajā apkārtnē.
Uzņēmums
jau ir iesniedzis Valsts vides dienestā iesniegumu B kategorijas
piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat iesniegts
stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projekts, kā arī
smaku emisijas limita projekts. “Krematorijas emitētā gaisa
piesārņojuma izkliedes modelēšana rāda, ka krematorijas ietekme
kopā ar jau esošo piesārņojumu gaisa kvalitāti neietekmēs tādā
mērā, lai tā neatbilstu kādai no prasībām. Kremācijas iekārtas
darbināšanas procesā neveidojas rūpnieciski notekūdeņi, nav
paredzama pat vismazākā trokšņa normatīvu pārsnieguma iespēja
ne uzņēmuma teritorijā, ne tuvākajā dzīvojamajā apbūvē.
Krematorijas darbības rezultātā veidojas vienīgi sadzīves
atkritumi,” uzsver E.Timpa.
Komentējot
iedzīvotāju bažas, ka krematorija tiek plānota tuvu atsevišķām
privātmājām, E.Timpa skaidroja: “To, ka krematorijas darbība
nekādi neapdraud ne apkārtējo vidi, ne sabiedrību, apliecina
krematorijas, kuras jau darbojas un kuras arī ir izvietotas
salīdzinoši tuvu dzīvojamajai zonai. Tā Rīgas krematorija
atrodas vien 120 metrus no tuvākās dzīvojamās apbūves,
Valmieras krematorija – 148 metrus, bet Jelgavā jau kopš
2015. gada Uzvaras ielā 59 darbojas dzīvnieku krematorija
“Cremo”, no kuras tuvākās privātmājas atrodas apmēram
50 metru attālumā.”
Foto:
iecerēto būvju vizualizācija
