Saeima
šodien konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kad paredz
atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada,
īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.
Aģentūras
LETA aprēķini liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas
priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas
priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga
varētu sasniegt apmēram 7607 eiro, kas, piemēram, Ministru
prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam paredzētu apmēram 40%
algas palielinājumu.
Par
apmēram trešdaļu plānots palielināt algu ministriem, kuru mēneša
atalgojums paredzami varētu sasniegt apmēram 6700 eiro.
Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts
kontroliera un tiesībsarga alga – apmēram 6700 eiro, bet Satversmes
tiesas priekšsēdētāja vietniekam – apmēram 6500 eiro.
Tikmēr
Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga 2023.gadā
sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas
priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.
Grozījumu
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku
atlīdzības likumā mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba
efektivitāti un kvalitāti, īstenojot atlīdzības sistēmas
reformu, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.
Valsts
kanceleja, pētot situāciju, ir secinājusi, ka valsts pārvaldē un
pašvaldībās augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums ir pat par
28% – 38% zemāks nekā nodarbinātajiem līdzvērtīgos amatos
privātajā sektorā. Tādējādi nespējot konkurēt ar privāto
sektoru, valsts pārvaldē un pašvaldībās arvien vairāk pieaug
darbinieku mainība, un arvien grūtāk ir piesaistīt kvalificētus
speciālistus.
Vienlaikus
ar likumprojektu paredzēts precizēt valsts augstāko amatpersonu
atalgojums, ņemot vērā varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas
principu.
Valsts
kancelejā atklāja, ka līdz pat trešdaļai nodarbināto ik gadu
dažādās valsts pārvaldes iestādēs tiek pieņemti darbā un
apmācīti, radot slogu atlases un apmācību procesā. Sarežģītībai
un atbildībai nesamērīgi zemā atalgojuma dēļ bieži vien šie
darbinieki nolemj darbu valsts pārvaldē pamest.
“Kopējais
izpildvaras darbs, spēja kvalitatīvi pildīt valdības un
parlamenta dotos uzdevumus tiešā veidā ir saistīta ar publiskajā
sektorā nodarbināto profesionalitāti un kvalifikāciju. Valsts
iestādes pašlaik vairs nespēj konkurēt darbaspēka tirgū ar
privāto sektoru par ekspertiem, nozaru profesionāļiem un augstākā
līmeņa vadītājiem,” iepriekš sacīja Valsts kancelejas
direktors Jānis Citskovskis.
Viņš
pauda, ka grozījumi Atlīdzības likumā pirmo reizi vienpadsmit
gados pēc būtības pārveido valsts pārvaldes atlīdzības
sistēmu, risinot ilgstoši samilzušas problēmas – zemu darbinieku
motivāciju, augstu darbinieku mainību un nepieciešamību ieguldīt
apjomīgus resursus personāla attīstībā.
Lai
novērstu ieilgušās problēmas, grozījumos Atlīdzības likumā
piedāvāti risinājumi, kas uzlabos atlīdzības konkurētspēju,
nosakot mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80% no privātajā
sektorā maksātās atlīdzības līmeņa. Tāpat, mainot proporciju
starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu un mazinot
piemaksu skaitu, plānots samazināt maksimālo piemaksu kopsummu, ko
darbinieks var saņemt, proti, no 60% uz 30% no mēnešalgas.
Paredzams, ka tas vairos atlīdzības stabilitāti un mazinās
iekšējo administratīvo slogu, ko rada sarežģītu piemaksu
sistēmas administrēšana.
Tāpat
ar grozījumiem plānots ieviest arī citus mūsdienīgus darba
samaksas risinājumus – trīs līmeņu algu skalu, samaksas piesaisti
ekonomikas attīstībai, tirgus koeficientu ieviešanu īpaši
pieprasītu jomu speciālistiem.
Valsts
kancelejā atklāja, ka šie risinājumi ir vēsti uz to, lai darba
samaksa nākotnē atbilstu darba snieguma līmenim un veicamo
funkciju sarežģītībai un atbildībai. Jāņem vērā, ka
atlīdzības sistēmas reforma ir būtiska “Valsts pārvaldes
reformu plāna 2020” daļa, kas var tikt īstenota tikai tad, ja
ministrijas un iestādes saimnieko efektīvāk, samazina birokrātiju,
optimizē nodarbināto skaitu, lai varētu labāk piesaistīt un
atbilstoši atalgot kvalificētākos darbiniekus. Līdzvērtīga
problēma ir arī pašvaldībās, īpaši ieviešot administratīvi
teritoriālo reformu, apvienojot novadus.
Ņemot
vērā līdzšinējo problemātisko situāciju, komplekso grozījumu
ieviešana Atlīdzības likumā notiks pakāpeniski. Pēc grozījumu
pieņemšanas Saeimā būs jāizstrādā atbilstoši Ministru
kabineta noteikumi un, balstoties uz tiem, – iestāžu iekšējie
noteikumi par pamatalgu un labumu kritērijiem. Līdz 2022.gada
jūlijam plānots, ka iestādēs pārklasificē amatus un noteiks
jaunās algas atbilstoši esošajam budžetam.
2023.gadā,
balstoties uz nepieciešamā budžeta aprēķiniem, plānots
izstrādāt optimālā algu budžeta prognozi un sagatavot budžeta
pieprasījumu, lai valdība 2024.gada budžeta projektā varētu
lemt, kādā secībā un cik ilgā laika periodā īstenot pasākumus
algu nevienlīdzības mazināšanai valsts pārvaldē.
“Ikvienam
likumam ir jābūt “dzīvam” – jāiet līdzi laikam un
procesiem sabiedrībā. Pēc likuma pieņemšanas Saeimā mēs
monitorēsim Atlīdzības likuma grozījumu ieviešanas gaitu un
veiksim pielāgojumus, sekojot līdzi gan situācijas izmaiņām
darba tirgū, gan valsts pārvaldē. Sperot nākamos soļus, mēs
balstīsimies uz faktiem un datiem, veicot ikgadēju atalgojuma
salīdzinājumu, monitorējot algu līmeņa izmaiņas valsts pārvaldē
un citu – saistīto reformu rezultātus, lai pārliecinātos, vai
tuvojamies izvirzītajam mērķim – uzlabot valsts pārvaldes darba
efektivitāti un kvalitāti, lai sniegtu Latvijas iedzīvotāju
vajadzībām atbilstošus pakalpojumus,” uzvēra Citskovskis.
Likumprojekta
anotācijā pausts, ka izmaiņām nepieciešamais indikatīvais
finansējums 2023.gadā ir 6,444 miljoni eiro, savukārt 2024.gadā –
6,852 miljoni eiro.
Tostarp
Valsts prezidenta kancelejai – 46 630 eiro 2023.gadā un 51 856 eiro
2024.gadā, Saeimai – 526 000 eiro 2023.gadā un 554 316 eiro
2024.gadā, Ministru kabinetam – 510 049 eiro 2023.gadā un 568 504
eiro 2024.gadā, Satversmes tiesai – 90 435 eiro 2023.gadā un 101
340 eiro 2024.gadā, Augstākajai tiesai – 392 747 eiro 2023.gadā un
426 451 eiro 2024.gadā.
Tāpat
Tieslietu ministrijas apakšprogrammai “Apgabaltiesas un rajonu
(pilsētu) tiesas” papildus indikatīvi būtu jāpiešķir 2,977
miljoni 2023.gadā un 3,137 miljoni eiro 2024.gadā, prokuratūrai –
1,435 miljoni eiro 2023.gadā un 1,508 miljoni eiro 2024.gadā,
Valsts kontrolei – 36 680 eiro 2023.gadā un 57 098 eiro 2024.gadā,
Tiesībsarga birojam – 38 337 eiro 2023.gadā un 41 833 eiro
2024.gadā, katras ministrijas centrālajam aparātam
(parlamentārajam sekretāram) – 391 768 eiro 2023.gadā un 405 457
eiro 2024.gadā.
Iepriekš
pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV)
žurnālistiem, skaidrojot likumprojekta nepieciešamību, norādīja,
ka grozījumu būtība ir palielināt konkurenci un arī
konkurētspēju valsts pārvaldē.
“Mēs
visi vēlamies kompetentu un spējīgu valsts pārvaldi, jo mēs esam
faktiski no tās atkarīgi, bet valsts pārvalde ilgstoši sūdzas un
pamatoti sūdzas, ka ir ļoti grūti pieņemt cilvēkus darbā, jo
atalgojums nav konkurētspējīgs. Tātad šis likumprojekts to arī
mainītu,” sacīja Ministru prezidents.
Kariņš
vienlaikus skaidroja, ka Saeimai nodotais likumprojekts neattiektos
uz nevienu pašlaik vēlētu amatpersonu, jo atalgojuma pieaugums
gaidāms tikai no 2023.gada.
Grozījumi
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku
atlīdzības likumā ir viens no valsts budžeta 2022.gadam pakotnes
likumprojektiem.
Foto: pixabay.com
