Ģ.Eliasa Vēstures un mākslas muzejā atklāta izstāde «Grāmatas nesēji tautā».
Ģ.Eliasa Vēstures un mākslas muzejā atklāta izstāde «Grāmatas nesēji tautā».
Tā veltīta grāmatniecībai Jelgavā laikā no 1667. gadā dibinātās Kurzemes hercoga tipogrāfijas, kurā izdevēja Mihaēla Karnala vadībā tika iespiests pirmais zināmais darbs latviešu valodā, līdz pat Jelgavas tipogrāfijas darbībai mūsdienās.
Kā izstādes atklāšanā vakar sacīja Vēstures un mākslas muzeja speciāliste Marija Kaupere, saistībā ar grāmatu izdošanu Jelgavā daudzkārt varam teikt «pirmo reizi». Jelgavā izdota pirmā avīze («Latviešu Avīzes»), pirmais literārais žurnāls («Pagalms»), pirmais populārzinātniskais enciklopēdiska tipa izdevums (G.F.Stendera «Augstas gudrības grāmata»), pirmais kalendārs latviešu valodā, pirmā latviešu tautības dzejnieka Neredzīgā Indriķa dzejoļu krājums «Dziesmiņas».
Arī pirmais dainu un «Latviešu konversācijas vārdnīcas» izdevējs bija jelgavnieks – Jēkabs Draviņš-Dravnieks. No 1867. līdz 1904. gadam aktīvu darbību pilsētā izvērsa pirmais latviešu tautības izdevējs Heinrihs (Indriķis) Alunāns (1835 – 1904), kuram liela loma latviešu lasītāju auditorijas iepazīstināšanā gan ar pasaules klasiķu sacerējumiem, gan ar pirmajiem latviešu oriģināldarbiem, tostarp sava brāļadēla Ādolfa Alunāna lugām. Turklāt H.Alunāns Jelgavā atvēra divus lielus grāmatveikalus. Viņš ir tulkojis Nikolaja Gogoļa «Revidentu» un citus krievu autoru darbus, ar kuru iestudējumiem Ā.Alunāna vadībā saistīti latviešu teātra pirmsākumi.
Izstādē aplūkojami gan unikāli pirmizdevumu oriģināli, gan materiāli par ievērojamākajiem izdevējiem, gan arī Jelgavas tipogrāfijas pēdējo gadu produkcija.
