Dobeles
novada dome 28. oktobra sēdē izskatīja jautājumu par vēja
elektrostaciju parka “Dobele” būvniecību novada teritorijā un
pieņēma lēmumu neakceptēt šo SIA “Dobele Wind” paredzēto
darbību, informē Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora
vietnieks Gunārs Kurlovičs.
Domes
atteikuma pamatā ir fakts, ka nav izpildīti Teritorijas
izmantošanas un apbūves noteikumi (Dobeles novada pašvaldības
Saistošie noteikumi Nr.5). Turklāt sabiedrības viedoklis un citas
ietekmes šajā situācijā pat ir sekundāras, primārais ir
neatbilstība minētajiem noteikumiem.
Dobeles
novada pašvaldība 2021. gada 2. jūlijā saņēma SIA “Dobele
Wind” iesniegumu par paredzētās darbības “Vēja elektrostaciju
parka “Dobele” būvniecība Dobeles novadā” akceptēšanu. Šī
jautājuma izskatīšanas termiņš tika pagarināts, jo
Administratīvi teritoriālā reforma mainīja Dobeles novada
sākotnējās robežas un iedzīvotāju kopumu.
Ierosinātājs
ar 2017. gada 13. janvāra iesniegumu informēja pašvaldību par
nodomu izbūvēt vēja parku “Dobele” Dobeles novadā. Savukārt
pašvaldība atbildes vēstulē informēja par Saistošo noteikumu
Nr. 5 „Dobeles novada teritorijas plānojuma 2013.-2025. gadam
teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa”
10.35. apakšpunktu, ka vēja ģeneratorus ar maksimālo jaudu
lielāku par 10 kW atļauts izvietot lauku, mežu, ražošanas
apbūves un tehniskās apbūves teritorijās tikai tad, ja tas
akceptēts detālplānojumā.
Tāpat
pašvaldība informēja, ka vēja parka “Dobele” izbūvei
paredzētās zemes vienības atrodas uz meliorētām lauksaimniecībā
izmantojamām zemēm, tāpēc ir bez paredzētās nepieciešamās
infrastruktūras – pievedceļu, laukumu, enerģijas pārvades un
telekomunikāciju līniju izbūves – un ka jāatrisina arī
lauksaimniecības zemju meliorācijas sistēmu pārkārtošana.
Dobeles
novada pašvaldība secina, ka nav izpildīti iepriekš minēto
Saistošo noteikumu nosacījumi, kurus ierosinātājs zināja. Par to
liecina fakts, ka 2019. gadā pašvaldība saņēma divus
ierosinātāja iesniegumus ar priekšlikumiem noteikumus grozīt.
Ņemot
vērā iepriekšminēto, ir secināms, ka no 2019. gada nav
mainījušies lietas faktiskie un tiesiskie apstākļi un, ievērojot
lietderības apsvērumus, nav vērtēti citi ar vēja parka “Dobele”
būvniecību saistītie jautājumi.
“Taču
nešaubīgi, ka bez iepriekš minētā argumenta faktiski jāņem
vērā arī sabiedrības viedoklis, kas ir izteikti negatīvs. Dobele
ir rūpniecības pilsēta, un arī visi lielākie uzņēmumi iebilst
pret šo ieceri, jo tas saistīts ar vērtīgākā resursa –
iedzīvotāju kā esošā un potenciālā darbaspēka – attieksmi
pret Dobeles novadu kā dzīves un darba vietu. Jāvērtē arī
samērīgums – sabiedrības viedokļa dēļ novada ekonomikai
zaudējumi būs lielāki nekā ieguvumi, neraugoties uz Eiropas
Savienības zaļo kursu. Tādēļ jāveicina alternatīvas
iniciatīvas,”’uzsver G. Kurlovičs.
Vēja
parka attīstītāja SIA “Eolus” meitas uzņēmums SIA “Dobeles
Wind” vēl vērtēs un lems par Dobeles novada pašvaldības lēmuma
neatbalstīt vēja parka būvniecību Dobeles novadā pārsūdzību,
informē uzņēmuma pārstāve Agate Boka.
Vienlaikus
“Eolus”valdes loceklis Gatis Galviņš izsaka nožēlu, ka līdz
šim deputāti nebija ne reizi atsaukušies aicinājumam tikties un
lēmums pieņemts bez dialoga ar attīstītāju,
ignorējot projekta attīstības secīgos soļus.
Pirmreizējā
iepazīšanās ar Dobeles novada pašvaldības lēmumu liecina, ka
domnieki to pamato ar dažādiem būvniecības
procesa jautājumiem. Būvniecības jautājumu risināšana būtu
nākamais posms projekta attīstības gaitā pēc tam, kad ir lemts
par Vides pārraudzības valsts biroja Ietekmes uz vidi novērtējuma
ziņojuma akceptēšanu, kas bija galvenais uzdevums vakar domnieku
sasauktajā tiešsaistes sanāksmē.
“Līdz
šim sadarbībā ar Dobeles novada pašvaldību ir iztrūcis
konstruktīvs dialogs, kas ļautu mums kā uzņēmumam, kas plāno
investīcijas noteiktā teritorijā, iepazīstināt ar projektu un tā
priekšrocībām. Tieši tāpēc ir pamatotas bažas, ka deputāti
savu lēmumu ir balstījuši uz vienpusēju, ne objektīvu un faktos
balstītu informāciju, ignorējot arī projekta
attīstības gaitu un ar to saistītos secīgos soļus,”
uzsver G.Galviņš.
Viņš
arī norāda, ka šajā enerģētiskās krīzes laikā
pašvaldība nav domājusi, kā ar saviem lēmumiem atbalstīt
vietējo iedzīvotāju kopienu un uzņēmējus, nākotnē samazinot
pieaugošās elektrības cenas.
“Šis
ir kārtējais pierādījums nespējai pašvaldības līmenī
saskatīt vēja elektroenerģijas priekšrocības, lai tiktu
stiprināta Latvijas enerģētiskā neatkarība un drošība,
panākot, ka neesam atkarīgi tikai no dārgajiem fosilās enerģijas
avotiem, tā aizsargājot savus iedzīvotājus un vietējos
uzņēmējus, saglabājot viņu konkurētspēju. No vienas puses mēs
gribam lētāku elektroenerģiju, bet no otras puses lēmuma
pieņēmēji ar saviem lēmumiem neļauj tam notikt,”
uzsver G. Galviņš.
Par
vēja staciju labvēlīgo ietekmi uz elektroenerģijas cenām jau
varējām pārliecināties AS “Augstsprieguma tīkls” datos par
septembri, kad pie lielākas vēja enerģijas izstrādes
elektroenerģijas cenas samazinājās līdz pat 30%. Lai elektrības
cenas kristos vēl, Latvijā ir jāpalielina
vēja enerģijas jauda, kas šobrīd ir zemākā Baltijā, jo mums ir
nepietiekams skaits vēja parku. “Esmu
pārliecināts, ka mūsu visu, bet jo īpaši pašvaldības atbildība
ir redzēt šīs kopsakarības, strādājot savu iedzīvotāju
interesēs,” piebilst G. Galviņš.
Foto:
pixabay.com
