Nodokļu
maksātājam, kurš no 2021.gada 11.oktobra nevar veikt savu
saimnieciskās darbības pamatdarbību valstī izsludinātās
ārkārtējās situācijas noteikto aizliegumu dēļ, būs tiesības
lūgt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) sadalīt termiņos vai atlikt
uz laiku līdz 2023.gada 30.jūnijam VID administrēto nodokļu
maksājumu samaksu, otrdien nolēma valdība.
Pagaidu
regulējums šobrīd paredz, ka nodokļu maksājumu samaksu var
pagarināt līdz 2022.gada 31.decembrim un visi lēmumi jāpieņem
līdz 2021.gada 31.decembrim. Tuvākajā laikā Eiropas Komisija
plāno pieņemt Pagaidu regulējuma grozījumus, nosakot, ka minētais
atbalsts būs pieejams līdz 2023.gada 30.jūnijam, savukārt lēmumi
jāpieņem līdz 2022.gada 30.jūnijam.
Šī
atbalsta saņēmēji būs nodokļu maksātāji, kuri no 2021.gada
11.oktobra nevar veikt savu saimnieciskas darbības pamatdarbību
ārkārtējās situācijas laikā noteikto aizliegumu dēļ.
Ar
Ministru kabineta rīkojumu Nr.720 ir noteikti konkrēti aizliegumi
saimniecisko pakalpojumu sniegšanai, kā, piemēram, pakalpojumi,
kas ir saistīti ar izklaidi un atrakcijām iekštelpās. Tā kā
nodokļu maksātājs saimnieciskās darbības ietvaros minētos
pakalpojumus var sniegt arī kā papilddarbību no pamatdarbības
veida, un normatīvais regulējums nosaka, ka pamatdarbības veidu
nosaka pēc tā, kurš no darbības veidiem ir ar vislielāko
īpatsvaru kopējā apgrozījumā taksācijas gadā (vai plānotajiem
apgrozījuma rādītājiem), ar likumprojektu tiek paredzēts, ka
atbalstam varēs kvalificēties nodokļu maksātāji, kuri nevar
veikt savu pamatdarbību ārkārtējās situācijas laikā noteikto
aizliegumu dēļ.
VID,
izvērtējot iesniegumu, vērtēs vienu kritēriju, kas izriet no
komercdarbības atbalsta nosacījumiem, un trīs kritērijus, lai
pārliecinātos par nodokļu maksātāja faktisko finansiālo
stāvokli un nodokļu maksātāja spējām veikt nodokļu maksājumu
samaksu atbilstoši samaksas grafikam.
Vērtētie
kritēriju būs – vai nodokļu maksātājs nav kredītiestāde un
finanšu iestāde, nodokļu maksātāja faktiskais finansiālais
stāvoklis un, vai nodokļu maksātāja finansiālais stāvoklis ļaus
izpildīt nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma nosacījumus, kāda
ir bijusi nodokļu maksātāja līdzšinējā attieksme pret nodokļu
nomaksu, kā arī kāda ir līdzšinējā sadarbība ar VID.
Tāpat
paredzēts atjaunot atbalstu un no 2021.gada 11.oktobra līdz
31.decembrim piešķirt nomas maksas samazinājumu vai atbrīvojumu
komersantiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām
un nodibinājumiem, kuri nomā publiskas personas un publiskas
personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantu. Atbalstu piemēro
valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas
personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības,
brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas (iznomātāji),
pamatojoties uz nomnieka iesniegumu.
Atbalsts
plānots kā nomas maksas samazinājums atbilstoši apgrozījuma
samazinājumam, bet ne vairāk kā 90% apmērā, nomas maksas
atbrīvojums 100% apmērā, ja nomas objektu neizmanto vispār, vai
kavējuma procentu un līgumsodu nepiemērošana samaksas kavējuma
gadījumā. Nomnieks veic maksājumus par nomas objekta uzturēšanai
nepieciešamajiem pakalpojumiem (piemēram, elektroenerģiju,
siltumenerģiju, ūdensapgādi), nekustamā īpašuma nodokļa
kompensāciju un sedz apdrošināšanas izdevumus.
Ar
grozījumiem paredzēta iespēja saimnieciskās darbības veicējiem
arī 2022.gadā nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN)
avansa maksājumus no saimnieciskās darbības, ņemot vērā, ka
Covid-19 infekcijas izplatības rezultātā 2020. un 2021.gadā
saimnieciskā darbība nenoritēja parastos apstākļos. IIN
maksātāji avansa maksājumus par 2022.gadu var veikt labprātīgi,
ja paši prognozē, ka saimnieciskās darbības rezultāts būs
pozitīvs. Regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka maksātājs pats
var izvērtēt, vai tas spēj veikt IIN nomaksu rezumējošā kārtībā
uz iesniegtās gada ienākumu deklarācijas pamata, veicot nodokļa
nomaksu vienreiz gadā, vai arī vēlas maksājumu sadalīt vairākās
daļās (avansa maksājumos).
Paredzēts
arī, ka visi algu subsīdiju maksājumi dažādām ienākuma
saņēmēju grupām tiek iekļauti saimnieciskās darbības ieņēmumos
vai ar nodokļiem apliekamajā ienākumā.
Likumprojekts
izstrādāts, ņemot vērā, ka valstī joprojām strauji un
nekontrolēti izplatās Covid-19 infekcija, līdz ar to ir
nepieciešams noteikt papildu pasākumus, kas vērsti uz Latvijas
tautsaimniecības attīstību.
Foto:
pixabay.com
