Sakrītot
vairākiem dabas un ekonomiskajiem apstākļiem, oktobrī Eiropā
vairākkārt augusi dabasgāzes, elektrības, kā arī citu
energoresursu cena. 2020. gadā dabasgāzes vidējā cena bija
apmēram 10 eiro par megavatstundu, bet 2021. gada oktobrī tā jau
sasniedza 80 eiro, lēš eksperti. Augušas arī CO2 emisijas kvotu
cena.
Direktors cer, ka cenu palielinājums ir
īslaicīgs
Šādos apstākļos ievērojami lielāki izdevumi ir
tiem siltumenerģijas patērētājiem, kuri kurina ar dabasgāzi.
Jelgavā viens no lielākajiem dabasgāzes izmantotājiem apkurē ir
Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), kas pilsētā
apsaimnieko ap simt ēku. Saimnieciskās krīzes apstākļos 90. gadu
sākumā LLU atvienojās no pilsētas centrālās siltumapgādes
sistēmas, kas tagad pieder uzņēmumam SIA “Gren Jelgava”.
No
LLU pārziņā esošajām ēkām apkurināmas ir divdesmit. Taču tās
ir lielas. Starp tām ir arī Jelgavas pils. “Jāredz, kas notiks
tālāk. Gribas domāt, ka dabasgāzes cena samazināsies,” spriež
LLU direktors A.Garančs. Viņš piezīmē, ka cena jau ir
samazinājusies, salīdzinot ar to, kāda tā bija oktobra vidū.
A.Garančs stāsta, ka beidzamajā laikā LLU saviem apkures
izdevumiem tērēja ap 500– 600 tūkstošus eiro gadā un
dabasgāzes iepirkums tika slēgts uz diviem trim gadiem. Tagad
mainīgajos apstākļos gāzes iepirkums tiek gatavots uz pusgadu.
Turklāt šajā iepirkumā LLU ir kopā ar divām
partneraugstskolām.
Visu
rakstu lasiet 4.novembra “Zemgales Ziņās”
Foto:
Gaitis Grūtups
