Liela
daļa zemnieku turpmākajos gados saņems vēl mazāku Eiropas
Savienības (ES) un valsts atbalstu nekā līdz šim, sacīja
biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja
vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre, komentējot Latvijas Kopējās
lauksaimniecības politikas (KPL) stratēģiskā plāna
2023.-2027.gadam projektu.
“Principā
uzskatām, ka sabiedrībai tiek apzināti melots, sakot, ka naudas ir
daudz,” norādīja Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa
skaidro, ka lauksaimnieki atbalstu saņem “divās kastītēs”
– tiešie maksājumi un lauku attīstība. Pašlaik tiek plaši
runāts par to, ka tiešajos maksājumos ir varens pieaugums, kas ir
patiesība, bet otrā kastītē jeb lauku attīstībā ir reāls
samazinājums.
Dzelzkalēja-Burmistre
norādīja, ka vairums ES valstu šo iztrūkumu ir apsolījušas
kompensēt no nacionālā budžeta, turklāt ar uzviju. Valstis
izmantošot Eiropas Komisijas doto iespēju katram no ES budžeta
piešķirtajam eiro iedot klāt vēl vienu eiro no valsts.
“Diemžēl,
Latvijā politiski ir notikusi izšķiršanās par to, ka valsts
līdzfinansējumu Eiropas naudai dos tikai minimālajā apmērā.
Turklāt, lai kompensētu lauku attīstības naudas samazinājumu,
tiek atņemta nauda tiešajiem maksājumiem,” sacīja
Dzelzkalēja-Burmistre.
Tāpat
viņa skaidroja, ka šāda politiskā salto dēļ platību maksājumu
pieaugumu lielākā daļa zemnieku neredzēs un saņems vēl mazāku
atbalstu nekā līdz šim.
“Ironiski,
ka gandrīz pusi no visas naudas plānots atvēlēt dažādām
“zaļajām” praksēm, bet nevis tādām, kuras gan ienes
naudu maciņā, gan kalpo videi, bet tādām, kuras sašaurina
ražošanu,” secināja biedrības pārstāve.
Komentējot
KLP stratēģisko plānu, Dzelzkalēja-Burmistre norādīja, ka tas
ir nederīgs, jo izstrādāts “pilnīgi ačgārni”. Kā
norādīja “Zemnieku saeimas” vadītāja vietniece, normāli
būtu no sākuma identificēt mērķus, kas ar plānu jāsasniedz, un
tad izstrādāt pasākumus, ar kuriem mērķi tiek sasniegti, tomēr
Latvija izvēlējās sākt ar naudas sadali, piešķirot lielāko
daļu paredzētā finansējuma tām nozarēm, kuras visskaļāk
bļāvušas.
“Pēc
tam, kad nauda tika sadalīta, tika “pievilkti” mērķi,
kurus ar šo plānu varētu sasniegt. Jau tagad redzam, ka ar
izveidotajiem pasākumiem mēs izvirzītos mērķus nesasniegsim,”
kritizēja Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa
norādīja, ka ir izvirzīti vairāki mērķi, kurus ministrija uz
papīra grib sasniegt ar tauriņziežu platību pieaugumu, taču
zirņu vai pupu audzēšanai atbalsts nav palielināts. Tiek plānots
mazināt barības vielu noteces no minerālmēsliem, taču tiek
pilnīgi ignorēts fakts, ka noteces tieši tikpat lielā mērā ir
arī no organiskajiem mēslojumiem, kurus turklāt patlaban nav
iespējams izmantot tik precīzi kā minerālmēslus.
“Ņemot
vērā to, ka izmantotā mēslojuma apmēri un līdz ar to arī
ražība Latvijā krietni atpaliek no Eiropas, mēs bijām gaidījuši
daudz spēcīgāku Latvijas mugurkaulu sarunās ar Briseli. Pašu
“bezzobainības” dēļ tagad nāksies samazināt Latvijas
zemnieku un saistīto nozaru ieņēmumus, ko skaidri redzēsim valsts
budžetā,” apgalvoja biedrības pārstāve.
Nākamajā
ES KLP plānošanas periodā no 2021.gada līdz 2027.gadam tiešajiem
maksājumiem lauksaimniekiem pieejamais finansējums ir 2,475
miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas KLP stratēģiskā plāna
2023.-2027.gadam projekts.
Tādējādi
tiešo maksājumu portfelis nākamajā plānošanas periodā
palielināts par 758 miljoniem eiro jeb par 44%, salīdzinot ar
2014.-2020.gada periodu.
Papildus
2021.-2027.gada periodā no tiešajiem maksājumiem ir paredzēts
pārdalīt finansējumu lauku attīstībai 128,3 miljonu eiro apmērā.
Līdz ar to 2021. un 2022.gadā, kas ir noteikts kā pārejas
periods, tiešajiem maksājumiem pieejamais finansējums ir 633,2
miljoni eiro, savukārt 2023.-2027.gadā – 1,714 miljardi eiro.
Savukārt
lauku attīstības atbalsta pasākumiem periodā no 2023. līdz
2027.gadam finansējums ir 765,5 miljoni eiro. 2014.-2020.gada
periodā Latvijai Lauku attīstības programmas ietvaros bija
pieejami 1,531 miljardi eiro, tomēr, kā norāda Zemkopības
ministrija (ZM), jāņem vērā, ka jaunā plānošanas perioda
sākšana ir būtiski aizkavējusies, un 2021. un 2022.gads ir
noteikti kā pārejas periods, kam tika novirzīta daļa no nākošā
plānošanas perioda finansējuma – 518,1 miljoni eiro.
Šomēnes
sākta KLP stratēģiskā plāna sabiedriskā apspriešana, kas norit
līdz 30.novembrim. Visi ar sabiedrisko apspriedi saistītie
materiāli publicēti ZM tīmekļvietnē “zm.gov.lv” sadaļā
“KLP nākotne”.
Šogad
sākas jauns ES septiņu gadu plānošanas periods, kurā ES
lauksaimniecības politikā no 2023.gada būs paredzēti izmainīti
nosacījumi.
Ministrijā
norādīja, ka pēc intensīvām vairāku gadu ilgām diskusijām,
2021.gadā ES likumdevējiem ir jāvienojas par to, kāda būs Kopējā
lauksaimniecības politika pēc 2023.gada, kamēr 2021. un 2022.gads
būs pārejas periods.
Foto:
pixabay.com
