Koalīcijas
partneri ir pauduši atbalstu Izglītības un zinātnes ministrijas
(IZM) izstrādātajam ziņojumam par pedagogu darba samaksas jauno
modeli, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistus informēja
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Politiķis
norādīja, ka līdzko konceptuālais ziņojums tiks saskaņots ar
visām ministrijām un sociālajiem partneriem, tas nekavējoties
tiks skatīts valdības sēdē. Jauno modeli plānots ieviest dzīvē
no nākamā gada 1.septembra.
Izglītības
ministre Anita Muižniece (JKP) skaidroja, ka konceptuālais ziņojums
sevī ietver trīs iespējamos scenārijus, no kuriem valdībā IZM
rekomendēs modeli, kas paredz, ka pedagogu darba samaksas
mērķdotācijas apjomu par skolēnu skaitu piešķir pašvaldībām.
IZM
ieskatā, ar šādu pieeju varēs panākt krietni labāku sinerģiju
starp valsti un pašvaldībām, kā izglītības iestāžu
dibinātājiem. “Tādējādi pašvaldības būs mūsu
sabiedrotie vienota mērķa, proti, kvalitatīvas izglītības,
nodrošināšanai ikvienam skolēnam,” uzsvēra politiķe,
piebilstot, ka šajā modelī IZM saskata arī izglītības iestāžu
tīkla efektivizāciju, kā arī izglītībai pieejamo resursu
mērķētāku un lietderīgāku izmantošanu, kā arī iespēju,
straujāk nekā līdz šim, kāpināt pedagogu atalgojumu.
Pirms nedēļas koalīcijas sanāksmē nolēma uz nedēļu
atlikt pedagogu atalgojuma jaunā modeļa skatīšanu valdībā, jo
pret to iebilda gan Latvijas Izglītības un zinātnieku darbinieku
arodbiedrības (LIZDA), Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas
un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.
LIZDA
ieskatā, IZM izstrādātais un tālākai izskatīšanai virzītais
pedagogu atalgojuma jaunais modelis “Skolēns pašvaldībā”
nerisina būtisko jautājumu par pedagogu darba slodzi, lai pedagogs
varētu nodrošināt katra skolēna izaugsmi atbilstoši viņa
spējām.
LIZDA
uzskata, ka tik būtiskas reformas virzīšana iespējama tikai
padziļinātos pētījumos balstītos datos, kas līdz šim nav
noticis. Lai gan IZM budžetā bija paredzēti 70 000 eiro, lai
veiktu pedagogu nodarbinātības analīzi un izstrādātu prototipu
izglītībā nodarbināto pieprasījumam un piedāvājumam, minētais
pētījums tā arī nav īstenots. Līdz ar to LIZDA pieprasa
neturpināt modeļa “Skolēns pašvaldībā” tālāku
virzību, kamēr nav noticis kvalitatīvs pētījums, kā arī
profesionālas sarunas ar sociālajiem un sadarbības partneriem.
LIZDA
vērsa uzmanību, ka IZM piedāvātajā modelī vispār netiek
risināts nozarei akūti svarīgais sabalansētas darba slodzes
jautājums, lai gan septembra nogalē publiskotajā Ekonomiskās
sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izglītības
pārskatā “Education at a Glance 2021” norādīts uz
pārslodzes un neadekvāta atalgojuma problēmām Latvijā. LIZDA
pauda uzskatu, ka OECD ziņojums sniedz nepārprotamu ainu par to, ka
starptautiskā salīdzinājumā Latvijas skolotāju algas nav
konkurētspējīgas.
Tāpat
LIZDA akcentēja, ka IZM virzītajā algu reformas modelī nav
iekļautas ļoti daudzas pedagogu grupas, piemēram, pirmsskolas
izglītības iestāžu pedagogi darbam ar no 1,5 līdz 4 gadu vecuma
bērniem, speciālās, profesionālās ievirzes un interešu
izglītības iestāžu pedagogi, tai skaitā, kultūras nozares
izglītības iestāžu pedagogi. Pēc LIZDA paustā, būtiski, ka nav
iespējams pārliecināties par jaunā modeļa finansiālajiem
ieguvumiem un riskiem.
Ņemot
vērā, ka IZM izstrādātais jaunais pedagogu darba samaksas modelis
nerisina daudzas, vairāku gadu garumā pastāvošas nozarē
strādājošo nodarbinātības aktuālas problēmas, LIZDA neatbalsta
izstrādātā algu modeļa tālāko virzību.
Foto: no arhīva
