Jelgavas
domes ārkārtas sēdē 8. novembrī deputāti pieņēma lēmumu
neatbalstīt Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas
komisijas 1. lasījumā atbalstīto Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto
likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un
apdzīvoto vietu likumā”, kas paredz 2025. gadā apvienot
Jelgavas valstspilsētas pašvaldību ar Jelgavas novada pašvaldību,
informē pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē.
Jelgavas
pašvaldība uzskata, ka likumprojekts ir izstrādāts steigā un
nepārdomāti, pārkāpjot konsultāciju ar pašvaldībām juridisko
procedūru, kā arī likumprojektā nostiprinātais tiesiskais
regulējums nesasniedz administratīvi teritoriālajai reformai
izvirzīto mērķi. Likumprojekts ir izstrādāts bez atbilstoša
izvērtējuma un pamatojuma, kā tas ietekmēs ne tikai Jelgavas
valstspilsētas pašvaldības iedzīvotāju, bet arī jaunizveidotās
Jelgavas novada pašvaldības iedzīvotāju intereses un tiesības.
Jelgavas
dome šādu lēmumu pieņēma, atbildot uz Saeimas Administratīvi
teritoriālās reformas komisijas vēstuli, kurā bija lūgts
iesniegt domes lēmumu, paužot domes attieksmi par šo
likumprojektu. Tas paredz 2025. gadā apvienot Jelgavas
valstspilsētas pašvaldību ar Jelgavas novada pašvaldību, nosakot
Jelgavu par apvienotās pašvaldības administratīvo centru un
paredzot, ka no 2022. gada 1. janvāra līdz 2025. gada
pašvaldību vēlēšanām pašvaldībām ir pienākums sadarboties
pašvaldības mantas apsaimniekošanā, saimnieciskās darbības
sekmēšanā, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, sabiedriskā
transporta pakalpojumu organizēšanā un bērnu tiesību
aizsardzības jomā. Papildus likumprojekts paredz noteiktus
uzdevumus, kas apvienojamām pašvaldībām veicami gan līdz to
apvienošanai, gan arī pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām.
Šādu
likumprojektu ministrija sagatavojusi, ņemot vērā Satversmes
tiesas 21. jūnija spriedumu, proti, “lemjot par līdzšinējā
Ozolnieku novada iekļaušanu jaunajā Jelgavas novadā, kurā nav
reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra,
likumdevējs nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus un ir
rīkojies patvaļīgi”.
Jelgavas
pašvaldība uzskata, ka no minētā Satversmes tiesas sprieduma
neizriet pienākums Saeimai pieņemt lēmumu par pašvaldību
apvienošanu, Saeimas pienākums ir vērtēt iespējamos attīstības
centrus jaunizveidotajā Jelgavas novada pašvaldībā. Tāpat ne
ministrija, ne Ministru kabinets, ne arī Saeima nav izvērtējusi
kādas Jelgavas novadā iekļautās apdzīvotās vietas kā
administratīvā centra atbilstību attīstības centra kritērijiem.
Neveicot šādu izvērtējumu, valstspilsētas pašvaldības tiek
nostādītas nevienlīdzīgā situācijā. Jelgavas pašvaldībā arī
uzsver, ka jau šobrīd notiek administratīvi teritoriālās
reformas īstenošana un Jelgavas novada pašvaldība, kuras sastāvā
iekļauta līdzšinējā Ozolnieku novada pašvaldība, veic
institucionālu maiņu pašvaldību apvienošanai un daudzas citas
darbības, kas nepieciešamas jaunizveidotās pašvaldības darbībai.
Tāpēc atkārtotas izmaiņas teritoriālajā reformā, apvienojot
Jelgavas valstspilsētu ar jaunizveidoto Jelgavas novada pašvaldību,
būtu papildu birokrātisks process, kas prasīs papildu finansiālo
slogu. Turklāt likumprojekta izstrādātāji pārkāpuši
vienlīdzības principu, nepamatoti nolemjot par atsevišķu
valstspilsētu – Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un
Ventspils – administratīvās teritorijas statusa atņemšanu.
Tajā pašā laikā statuss tiek saglabāts Rīgai un Jūrmalai.
Jelgavas
pašvaldība arī norāda, ka saskaņā ar likumu “Par
pašvaldībām” būtu jāorganizē publiskā apspriešana par
pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanu.
Līdz ar to pašvaldībām ir dodams laiks publiskās apspriešanas
rīkošanai, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par pašvaldības
administratīvās teritorijas robežu grozīšanu un šo izmaiņu
ietekmi uz iedzīvotāju interesēm un vajadzībām.
Foto:
no arhīva
