Pēc
15.novembra klātienē iekštelpās vēl arvien būs aizliegts sniegt
saimnieciskos pakalpojumus, kas saistīti ar izklaidi, azartspēlēm,
derībām un atrakcijām, šodien nolēma valdība.
Valsts
kancelejas direktors un Operatīvās vadības grupas vadītājs Jānis
Citskovkis valdības sēdes laikā norādīja, ka, jau iepriekš
lemjot par par “zaļo lokdaunu”, kas bija spēkā no 11.
līdz 21.oktobrim, tika ierobežoti vairāki ar izklaides pasākumiem
saistīti pakalpojumi – atrakcijas, batutu parki, akvaparki,
azartspēles.
Tādējādi
arī pašlaik, izejot no stingrajiem ierobežojumiem, noteikts, ka ir
jāturpina mazināt kontaktu skaits. Visi ar izklaidi saistīto
pakalpojumu slēgšana būšot tas, kas palīdzētu šo mērķi
sasniegt.
Vienlaikus
Citskovskis atzīmēja, ka gan izklaides, gan tirdzniecības jomās
regulējumu varētu arī mainīt, ja epidemioloģiskās situācijas
uzlabojums būtu pietiekams.
Latvijas
Spēļu biznesa asociācija (LSBA) aģentūru LETA informēja, ka pēc
valdības sēdes ir neizpratnē par lēmumu ietekmi uz azartspēļu
komersantiem un vairāk nekā 2000 nozarē strādājošajiem
darbiniekiem. Tāpat asociācijas ieskatā, liedzot pēc 15.novembra
strādāt, tiek pārkāpts valdības solījums pēc “mājsēdes”
atjaunot darbību “zaļajā” režīmā.
LSBA
uzsver, ka azartspēļu nozare paļāvās uz valdības solījumu, ka,
beidzoties “mājsēdei”, uzņēmumi, kas spēj nodrošināt
epidemioloģiski drošus apstākļus, varēs atsākt darbību. Šādā
veidā ir konstruēti arī atbalsta mehānismi, kas ir paredzēti
līdz 15.novembrim. Neskatoties uz to, ka valdības atbalsts lieliem
uzņēmumiem esot drīzāk simbolisks un darbiniekiem nodrošina vien
minimālus iztikas līdzekļus, azartspēļu uzņēmumi esot
gatavojušies darbības atsākšanai un saglabājuši darba tiesiskās
attiecības ar darbiniekiem.
LSBA
prezidents Arnis Vērzemnieks uzskata, ka valdības sēdē
neizskanēja argumenti vai kritēriji, kādēļ azartspēļu nozare
nedrīkstēs atjaunot darbību. Viņš uzsver, ka nozarei, kas spēj
strādāt “zaļajā režīmā”, darbība tiek liegta,
norādot vien uz nepieciešamību mazināt kontaktēšanos.
“Pēc
darbības atjaunošanas šā gada vasarā azartspēļu vietās dienā
ienāk vidēji 10 – 15 cilvēki. Vienlaikus – tiks atļauti pasākumi
ar dalībnieku skaitu līdz pat 500 apmeklētājiem,” neizpratni
pauž Vērzemnieks.
Tāpat
asociācijā uzsver, ka vakcinācijas aptvere LSBA biedru uzņēmumos
ir gandrīz simtprocentīga. Uzņēmumi jau kopš pagājušā gada
strādā saskaņā ar striktu rīcības plānu, saskaņā ar
Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra
vadlīnijām.
LSBA
vērš uzmanību likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma
stāvokli” 19.panta otrajai daļai, saskaņā ar kuru ārkārtējās
situācijas laikā pieņemtajiem pārvaldes lēmumiem, kas nosaka
ierobežojumus un papildu pienākumus, jābūt ar leģitīmu mērķi,
samērīgiem, nediskriminējošiem, pamatotiem un nepieciešamiem
katrā konkrētajā valsts apdraudējuma gadījumā.
Vērzemnieka
ieskatā valdības lēmums ir prettiesisks, jo tas liedz azartspēļu
nozarei strādāt un, politisku apsvērumu ietekmē, valdība nav
paredzējusi zaudējumu kompensācijas mehānismu, kā tas ir citām
nozarēm.
“Cieš
gan darbinieki, gan uzņēmumi, gan Latvijas ekonomika,” norāda
LSBA prezidents, piebilstot, ka asociācija apsver iespēju vērsties
Eiropas Komisijā, lai pievērstu uzmanību diskriminējošajai
attieksmei pret valstī legālu un stingi kontrolētu uzņēmējdarbības
formu.
Foto:
pixabay.com
