Sakausētā pagātne un tagadne
Aizraujoša un nervus diezgan pakutinoša grāmata, kas neļauj atslābt visu romāna darbības laiku. Klusā lauku nostūrī sešgadīga meitenīte kļūst par aculiecinieci drausmīgam noziegumam – tiek noslepkavota viņas mamma, māsa un mazais brālītis, vēl zīdainis. Romāna “Kad reiz būs labas ziņas?” notikumi turpinās pēc trīsdesmit gadiem ar vairākām it kā nesaistītām sižeta līnijām, savērpjot trauksmainu situāciju mudžekli. Vairākkārt tiesātais slepkavību pastrādājušais vīrietis iznāk no ieslodzījuma. Jau daudz pagūt pieredzējusī sešpadsmitgadīgā Redžija Edinburgā strādā par auklīti pie ārstes Džoenas Hanteres. Pēc kāda laika daktere mīklaini pazūd kopā ar mazo dēlēnu (it kā aizbraukusi apciemot savu veco tanti). Bet Redžijai ir pamats satraukties, jo daktere nav paņēmusi līdzi mobilo telefonu, kuru dēvē par “dzīvības līniju” un bez kura nekur nedodas, arī viņas mašīna ir garāžā. Vēl notiek šaušalīga vilciena katastrofa, kurā tiek smagi savainots privātdetektīvs Džeksons Broudijs, bet apķērīgā meitene izglābj viņa dzīvību. Pa vidu visam viņai vēl draud narkotirgoņi.
“Tante neeksistēja. (..) Tātad: vai nu Džoena Hantere bija melojusi vīram par savu ceļamērķi (..), vai arī viņš bija melojis visiem pārējiem. (..) Tagad Džoenai bija tikpat gadu, cik viņas mātei slepkavības brīdī, un Džoenas bērns tagad bija vienos gados ar viņas brālīti. Vai viņa var pastrādāt kaut ko muļķīgu? (..) Varbūt trīsdesmit gadus ir audzējusi sev sirdī atriebību un tagad grib spiest taisnu tiesu? Cik ērmota doma, neviens tā nedara. Bet Luīze izdarītu, sašķaidītu Dekeram kaulus, izbarotu viņa sirdi kaķiem, vajātu viņu līdz laiku galiem.”
Romāna kvalitātes ir smalki raksturoti tēli, iedziļināšanās varoņu dziļi sirdī glabātajos noslēpumos, sakarības starp cilvēkiem un notikumiem, kas it kā nav saistīti, pagātnes un tagadnes sakausējums, meistarīgi savīts traģiskais un ironiskais, raitā, sulīgiem un trāpīgiem salīdzinājumiem bagātā valoda.
““Kad reiz būs labas ziņas?” nav detektīvromāns formālā izpratnē, kaut gan ir pilns ar neatrisinātām mīklām un spriedzi. Viens no retajiem daiļdarbiem, ko grūti ierindot kādā kategorijā. Tajā ir pārsteidzoši patiesības momenti, un cilvēka dabas izpratne tur ir vienkārši izcila,” romānu raksturo britu laikraksts “Sunday Times”.
Keita Atkinsone, angļu rakstniece, dzimusi 1951. gadā. Studējusi literatūrzinātni, strādājusi par skolotāju. Viena no populārākajām mūsdienu autorēm. Viņas pirmais romāns “Neredzamo stundu muzejs” publicēšanas gadā saņēma Vitbreda balvu, un kopš tā laika viņas darbi tiek augstu novērtēti visā pasaulē. Par privātdetektīva Džeksona Broudija iesaisti mīklaino notikumu atrisināšanā latviešu valodā izdoti arī romāni “Lietu vēsture” un “Kur ir, tur rodas.”
“Kad reiz būs labas ziņas?” un daudzus citus K.Atkinsones romānus no angļu valodas tulkojusi Silvija Brice, dēvēta par “vienu no jaudīgākajām latviešu tulkotājām”, kas garantē augstvērtīgu tulkojumu.
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
