Saeima
šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un
pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības
likumā, kas nosaka atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes
amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības
sistēmas reformu.
Aģentūras
LETA aprēķini par valdības sākotnēji virzītajiem likuma
grozījumiem liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas
priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas
priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga
sasniegs apmēram 7607 eiro, līdz ar to, piemēram, Ministru
prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam alga palielināsies par
apmēram 40%.
Par
apmēram trešdaļu tiks palielināta alga ministriem, kuru mēneša
atalgojums sasniegs apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga
sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga
– apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja
vietniekam – apmēram 6500 eiro.
Tikmēr
Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga 2023.gadā
sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas
priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.
Pieņemto
grozījumu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un
darbinieku atlīdzības likumā mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes
darba efektivitāti un kvalitāti, īstenojot atlīdzības sistēmas
reformu, aģentūru LETA iepriekš informēja Valsts kancelejā.
Valsts
kanceleja, pētot situāciju, ir secinājusi, ka valsts pārvaldē un
pašvaldībās augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums ir pat par
28% – 38% zemāks nekā nodarbinātajiem līdzvērtīgos amatos
privātajā sektorā. Tādējādi nespējot konkurēt ar privāto
sektoru, valsts pārvaldē un pašvaldībās arvien vairāk pieaug
darbinieku mainība, un arvien grūtāk ir piesaistīt kvalificētus
speciālistus.
Vienlaikus
precizēts valsts augstāko amatpersonu atalgojums, ņemot vērā
varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas principu.
Valsts
kancelejā iepriekš atklāja, ka līdz pat trešdaļai nodarbināto
ik gadu dažādās valsts pārvaldes iestādēs tiek pieņemti darbā
un apmācīti, radot slogu atlases un apmācību procesā.
Sarežģītībai un atbildībai nesamērīgi zemā atalgojuma dēļ
bieži vien šie darbinieki nolemj darbu valsts pārvaldē pamest.
“Kopējais
izpildvaras darbs, spēja kvalitatīvi pildīt valdības un
parlamenta dotos uzdevumus tiešā veidā ir saistīta ar publiskajā
sektorā nodarbināto profesionalitāti un kvalifikāciju. Valsts
iestādes pašlaik vairs nespēj konkurēt darbaspēka tirgū ar
privāto sektoru par ekspertiem, nozaru profesionāļiem un augstākā
līmeņa vadītājiem,” iepriekš sacīja Valsts kancelejas
direktors Jānis Citskovskis.
Viņš
pauda, ka grozījumi Atlīdzības likumā pirmo reizi vienpadsmit
gados pēc būtības pārveido valsts pārvaldes atlīdzības
sistēmu, risinot ilgstoši samilzušas problēmas – zemu darbinieku
motivāciju, augstu darbinieku mainību un nepieciešamību ieguldīt
apjomīgus resursus personāla attīstībā.
Lai
novērstu ieilgušās problēmas, grozījumos Atlīdzības likumā
pieņemti risinājumi, kas uzlabos atlīdzības konkurētspēju,
nosakot mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80% no privātajā
sektorā maksātās atlīdzības līmeņa. Tāpat, mainot proporciju
starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu un mazinot
piemaksu skaitu, samazināt maksimālo piemaksu kopsummu, ko
darbinieks var saņemt, proti, no 60% uz 30% no mēnešalgas.
Paredzams, ka tas vairos atlīdzības stabilitāti un mazinās
iekšējo administratīvo slogu, ko rada sarežģītu piemaksu
sistēmas administrēšana.
Tāpat
ar grozījumiem ieviesti arī citi mūsdienīgi darba samaksas
risinājumi – trīs līmeņu algu skalu, samaksas piesaiste
ekonomikas attīstībai, tirgus koeficientu ieviešana īpaši
pieprasītu jomu speciālistiem.
Valsts
kancelejā atklāja, ka šie risinājumi ir vēsti uz to, lai darba
samaksa nākotnē atbilstu darba snieguma līmenim un veicamo
funkciju sarežģītībai un atbildībai. Jāņem vērā, ka
atlīdzības sistēmas reforma ir būtiska “Valsts pārvaldes
reformu plāna 2020” daļa, kas var tikt īstenota tikai tad, ja
ministrijas un iestādes saimnieko efektīvāk, samazina birokrātiju,
optimizē nodarbināto skaitu, lai varētu labāk piesaistīt un
atbilstoši atalgot kvalificētākos darbiniekus. Līdzvērtīga
problēma ir arī pašvaldībās, īpaši ieviešot administratīvi
teritoriālo reformu, apvienojot novadus.
Ņemot
vērā līdzšinējo problemātisko situāciju, komplekso grozījumu
ieviešana Atlīdzības likumā notiks pakāpeniski. Būs jāizstrādā
atbilstoši Ministru kabineta noteikumi un, balstoties uz tiem, –
iestāžu iekšējie noteikumi par pamatalgu un labumu kritērijiem.
Līdz 2022.gada jūlijam plānots, ka iestādēs pārklasificē
amatus un noteiks jaunās algas atbilstoši esošajam budžetam.
2023.gadā,
balstoties uz nepieciešamā budžeta aprēķiniem, plānots
izstrādāt optimālā algu budžeta prognozi un sagatavot budžeta
pieprasījumu, lai valdība 2024.gada budžeta projektā varētu
lemt, kādā secībā un cik ilgā laika periodā īstenot pasākumus
algu nevienlīdzības mazināšanai valsts pārvaldē.
“Ikvienam
likumam ir jābūt “dzīvam” – jāiet līdzi laikam un
procesiem sabiedrībā. (..) Mēs monitorēsim Atlīdzības likuma
grozījumu ieviešanas gaitu un veiksim pielāgojumus, sekojot līdzi
gan situācijas izmaiņām darba tirgū, gan valsts pārvaldē.
Sperot nākamos soļus, mēs balstīsimies uz faktiem un datiem,
veicot ikgadēju atalgojuma salīdzinājumu, monitorējot algu līmeņa
izmaiņas valsts pārvaldē un citu – saistīto reformu rezultātus,
lai pārliecinātos, vai tuvojamies izvirzītajam mērķim – uzlabot
valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, lai sniegtu
Latvijas iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus pakalpojumus,”
uzvēra Citskovskis.
Likumaa
anotācijā pausts, ka izmaiņām nepieciešamais indikatīvais
finansējums 2023.gadā ir 6,444 miljoni eiro, savukārt 2024.gadā –
6,852 miljoni eiro.
Tostarp
Valsts prezidenta kancelejai – 46 630 eiro 2023.gadā un 51 856 eiro
2024.gadā, Saeimai – 526 000 eiro 2023.gadā un 554 316 eiro
2024.gadā, Ministru kabinetam – 510 049 eiro 2023.gadā un 568 504
eiro 2024.gadā, Satversmes tiesai – 90 435 eiro 2023.gadā un 101
340 eiro 2024.gadā, Augstākajai tiesai – 392 747 eiro 2023.gadā un
426 451 eiro 2024.gadā.
Tāpat
Tieslietu ministrijas apakšprogrammai “Apgabaltiesas un rajonu
(pilsētu) tiesas” papildus indikatīvi būtu jāpiešķir 2,977
miljoni 2023.gadā un 3,137 miljoni eiro 2024.gadā, prokuratūrai –
1,435 miljoni eiro 2023.gadā un 1,508 miljoni eiro 2024.gadā,
Valsts kontrolei – 36 680 eiro 2023.gadā un 57 098 eiro 2024.gadā,
Tiesībsarga birojam – 38 337 eiro 2023.gadā un 41 833 eiro
2024.gadā, katras ministrijas centrālajam aparātam
(parlamentārajam sekretāram) – 391 768 eiro 2023.gadā un 405 457
eiro 2024.gadā.
Iepriekš
pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV)
žurnālistiem, skaidrojot likumprojekta nepieciešamību, norādīja,
ka grozījumu būtība ir palielināt konkurenci un arī
konkurētspēju valsts pārvaldē.
“Mēs
visi vēlamies kompetentu un spējīgu valsts pārvaldi, jo mēs esam
faktiski no tās atkarīgi, bet valsts pārvalde ilgstoši sūdzas un
pamatoti sūdzas, ka ir ļoti grūti pieņemt cilvēkus darbā, jo
atalgojums nav konkurētspējīgs,” sacīja Ministru prezidents,
iepriekš norādot, ka šodien pieņemtie grozījumi to mainīs.
Kariņš
uzsvēris, ka Saeimā pieņemtais likums neattiecas uz nevienu
pašlaik vēlētu amatpersonu, jo atalgojuma pieaugums gaidāms tikai
no 2023.gada.
Grozījumi
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku
atlīdzības likumā ir viens no valsts budžeta 2022.gadam pakotnes
likumprojektiem.
Foto:
no arhīva
