Lai
atgādinātu, ka Latvijai neviens nav
uzdāvinājis neatkarību, ka tā bija jāizcīna caur ciešanām un
asinīm Latvijas Neatkarības karā, Zemgales reģiona Kompetenču
attīstības centra Svētes ielā 33 logos līdz gada beigām
apskatāma fotoizstāde “Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri Jelgavas ģimnāzijas audzēkņi”. Izstāde ir Ģederta
Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja veltījums sešpadsmit
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kuri reiz mācījās vai
absolvēja Jelgavas Vīriešu ģimnāziju, informē Jelgavas
pašvaldības Sabiedrisko
attiecību pārvaldē.
“Lāčplēša
Kara ordeņa kavalieru likteņos neapšaubāmi bija visa Latvijas
valsts un tās iedzīvotāju piedzīvotā traģika likteņstāstos –
kādiem tā bija dalība trijos karos, kādiem deportācijas vai
padomju varas piespriests nāvessods, kādiem trimda tālās zemēs,
un gandrīz visiem bija reiz jāpiedzīvo draugu un dienesta biedru
zaudējums frontes līnijā. Lāčplēši piederēja paaudzei, kurai
grūtās cīņās izcīnītais un uzvarētais Neatkarības karš bija
visas tautas valstsgribas pierādījums un valsts patriotisma avots,
un viss varēja izdoties arī turpmāk valsts attīstības
vēsturiskajā perspektīvā, ja ne valstij liktenīgais1940. gada
jūnijs. Viņi bija pazaudēti 70 gadus no Latvijas tautas atmiņas,”
saka Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores
vietnieks zinātniskajā darbā un izstādes autors Gints Putiķis.
Izstāde
“Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Jelgavas ģimnāzijas
audzēkņi” ir veltījums Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem,
kuri reiz mācījās vai absolvēja Jelgavas Vīriešu ģimnāziju, –
Paulim Šturmam, Aleksandram Grundmanim, Aleksandram Jodikaitim,
Jānim Oļģertam Kalniņam, Ludvigam Bolšteinam, Paulam
Jēgeram, Alfrēdam Grandmanim, Artūram Kēleram, Jānim Berrim,
Verneram Tepferam, Pēterim Stērstem, Jūlijam Jaunsniķerim,
Nikolajam Gudžem, Teodoram Zeifersam, Arnoldam Valdovskim un Jānim
Rapam.
“Latvijas
Neatkarības karā par savas valsts brīvību kopā cīnījās gan
latvieši, gan krievi, gan baltvācieši, gan lietuvieši, igauņi,
poļi un daudzas citas Latvijas etniskās minoritātes. Tas nebija
latviešu karš par savu valsti, tas bija Latvijas tautas karš par
savas valsts brīvību un neatkarību. Tas bija zaudējumu un uzvaru
laiks, katra Latvijas tautas pārstāvja izvēles un atbildības
laiks, tas bija arī mūsu tautas varoņu – Lāčplēša Kara
ordeņa kavalieru – laiks,” uzsver G.Putiķis.
Izstādes
dizainers ir Uldis Zuters, to iekārtoja māksliniece Mārīte
Leimane. Izstādes sagatavošanā izmantoti Latvijas Nacionālā
arhīva, Latvijas Kara muzeja, Talsu novada muzeja un Jura Kēlera
privātkolekcijas materiāli.
Lāčplēša
Kara ordenis ir Latvijas Republikas pirmais un augstākais valsts
militārais apbalvojums, kas tika nodibināts Latvijai ļoti
simboliskā dienā – Lāčplēša dienā, 1919. gada 11. novembrī.
Ordeņa devīze skan lakoniski – “Par Latviju”. Tas bija
arī atgādinājums, ka Latvijai neviens nav uzdāvinājis
neatkarību, tā bija jāizcīna caur ciešanām un asinīm Latvijas
Neatkarības karā. Konkursā par ordeņa skiču izstrādi uzvarēja
Latvijas Neatkarības kara dalībnieks Jānis Aleksandrs Liberts.
Foto:
Jelgava.lv
