Šodien,
21. novembrī, aprit 102 gadi kopš Jelgavas atbrīvošanas no
Bermonta karaspēka. Pirms diviem gadiem, atzīmējot Bermontiādes
100. gadadienu, pirmizrādi Jelgavā piedzīvoja Māras Zālītes un
komponista Jāņa Lūsēna muzikālā poēma “Kā ābeļdārzs
ir brīvība”. Tā veltīta latviešu tautas brīvības sapņiem
un cīņai par Latvijas valsti, it īpaši notikumiem ap Jelgavu,
informē
Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko
attiecību pārvaldē.
Atzīmējot
Jelgavas atbrīvošanas no bermontiešiem gadadienu, pašvaldība
aicina
noskatīties muzikālās poēmas ierakstu, kas pieejams ŠEIT.
Uzvara
pār Bermontu Jelgavā un tās apkārtnē 1919. gada 21. novembrī
bija faktisks brīvības cīņu noslēgums. Neatkarības karš
prasīja daudz upuru, tomēr vainagojās ar uzvaru. Jaunā Latvijas
valsts bija izcīnīta, aizstāvēta un noturēta.
Lomās:
Artūrs Skrastiņš, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Daumants Kalniņš,
Zigfrīds Muktupāvels, Kristīne Zadovska, Andris Ērglis. Mūziķi:
Jānis Lūsēns, Harijs Gūtmanis, Evija Mundeciema, Marita Karpa,
Latvīte Cirse, Jānis Ozoliņš, Jānis Lūsēns juniors. Piedalās:
Meiteņu koris “Spīgo” (vadītāja Līga Celma-Kursiete),
vīru koris “Frachori” (vadītājs Ingus Leilands),
jauktais koris “Balti” (vadītāja Maija Branka), režisors
un scenogrāfs: R.Suhanovs. Diriģents: Valdis Butāns.
Poēmā
izstāstīts Jelgavas un Latvijas stāsts par simts gadus seniem
notikumiem, kuros tika izcīnīta valsts brīvība. Tās sākums
parāda laiku īsi pirms Pirmā pasaules kara un mīlestību, kas
valda starp Jēkabu (D.Kalniņš) un Dārtu (I.Ķuzule-Skrastiņa).
Sākas karš un latvieši dodas cīnīties, karojot Krievijas
impērijas sastāvā. Uzvedumā tiek izdziedāti tālākie notikumi,
muzikāli ilustrējot kara sākumu, Ziemassvētku kaujas, vācu spēku
realizēto Kurzemes okupāciju, kā arī boļševiku ienākšanu,
bermontiešu nodarīto postījumu un Jelgavas atbrīvošanu.
Poēmā
izdziedāts M.Zālītes sarakstītais librets, kurā minēti ne tikai
faktiskie vēstures notikumi, bet arī to vispārējās tēmas –
kara šausmas, cilvēka stāšanās pretī cilvēkam un brīvības
nozīme.
Foto:
Jelgava.lv
