Vairākās
Eiropas valstīs ir sākusies gripas izplatība, atsaucoties uz
Eiropas gripas uzraudzības tīkla datiem, aģentūru LETA informēja
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Latvija nav starp
valstīm, kas ziņojušas par gripas izplatību, bet starp tām ir
mūsu kaimiņvalsts Igaunija.
Pagājušajā
nedēļā, monitorējot gripas izplatību, no 1487 izmeklētajiem
paraugiem 72 jeb 5% bija pozitīvi, savukārt četri pacienti
nonākuši stacionāros, liecina informācija Eiropas gripas
uzraudzības tīklā.
Par
gripas sākšanos ziņojušas astoņas valstis – Azerbaidžāna,
Bosnija un Hercegovina, Kirgizstāna, Dānija, Igaunija, Gruzija,
Slovākija un Kosova, kamēr 15 valstis informējušas par atsevišķu
gadījumu atklāšanu, bet Kirgizstāna par reģionālo gripas
izplatību.
Gatavojoties
šī gada gripas sezonai, SPKC norāda, ka vēl nav par vēlu
vakcinēties, aicinot izmantot iespēju vakcinēties arī pret gripu,
veicot vakcināciju pret Covid-19.
Kā
skaidro Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace
Zavadska, sakarā ar to, ka iepriekšējās divas gripas sezonas
nebija ar izteiktiem saslimšanas rādītājiem, daudziem cilvēkiem
ir vājinājusies imūnā atmiņa par to, kas ir gripa, un sabiedrība
kopumā varētu būt uzņēmīgāka.
“Šobrīd
nav vēl nokavēts laiks vakcinēties pret gripu. Arī tad, ja
cilvēks dodas pēc otrās Covid-19 vakcīnas devas vai
balstvakcinācijas devas, var saņemt gripas vakcīnu vienlaicīgi ar
Covid-19 vakcīnas devu,” atzīmē profesore, īpaši aicinot
pret gripu vakcinēties grūtnieces vai sievietes, kas plāno
grūtniecību, kā arī bērnu vecākus, jo gripas izplatība
sabiedrībā straujāk norit bērnu vidū, kā arī slimības gaita
bērniem ir daudz nopietnāka nekā, piemēram, Covid-19.
Šogad
valsts apmaksātas pretgripas vakcīnas ārstniecības iestādēs,
vakcinācijas kabinetos vai pie sava ģimenes ārsta var saņemt
iedzīvotāji, kas pieder vienai no šīm grupām – ārstniecības
personas un ārstniecības atbalsta personas, seniori vecumā no 65
gadiem, pieaugušie un bērni, kuri slimo ar hroniskām slimībām,
sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti, bērni līdz divu
gadu vecumam, kā arī grūtnieces.
Gripa
ir infekcijas slimība ar noteiktu sezonalitāti, pirmajiem
gadījumiem parādoties novembrī, decembrī, bet augstākos
saslimstības pīķus sasniedzot janvārī, februārī, martā un
dažu gadu pēdējie saslimušie tiek reģistrēti vēl maijā. Katru
sezonu cirkulē vairāki gripas vīrusu apakštipi un tie var
atšķirties no iepriekšējās sezonās izplatītākajiem gripas
vīrusiem. Tādēļ arī gripas vakcīna ir veidota katru sezonu no
jauna un aizsardzību noturot vidēji sešus mēnešus.
Ģimenes
ārsts Ainis Dzalbs stāsta, ka gripai raksturīgs ilgs veseļošanās
posms, kā arī komplikācijas – ilgstošs bronhīts, plaušu
karsonis, vidusauss iekaisums.
“Savā
praksē blakus Covid-19 vakcinācijai jau mēnesi vakcinēju riska
grupas, seniorus. Šajā laikā senioriem un cilvēkiem ar
hroniskajām slimībām, piemēram, hroniskām sirds asinsvadu
slimībām, plaušu, nieru slimībām, vielmaiņas slimībām, ir
jābūt īpaši piesardzīgiem, jo gripa pasliktina hronisko slimību
norisi,” skaidro ārsts.
Pēc
viņa paustā, ir arī pacienti, kuri jāpārliecina par
nepieciešamību veikt vakcināciju, bet tādu kļūst mazāk, jo
norādot uz veselības riskiem, lēmums tiekot pieņemts par labu
gripas potei. Šajā sezonā savā praksē ģimenes ārsts pret gripu
vakcinējis vairāk nekā 500 pacientus. Arī Latvijas Lauku ģimenes
ārstu asociācija, kurā ietilpst Dzalbs, rekomendē vakcinēties
pret gripu.
SPKC
speciālisti veic gripas monitoringu, kas ik gadu turpinās Eiropas
Savienības valstīs no oktobra līdz maijam. Pagaidām Latvijā
laboratoriski nav apstiprināts neviens gripas saslimšanas gadījums,
taču pagājušajā nedēļā ir ziņots viens klīniski apstiprināts
gripas gadījums Rīgā.
Pagājušā
gripas sezona vērtējama ar zemu izplatību, kas saistīts ar
noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19
pandēmijas ierobežošanai – distancēšanos, sejas masku valkāšanu,
attālinātām mācībām izglītības iestādēs, periodisku stingru
“lokdaunu”, starptautisko ceļojumu ierobežojumiem. Tomēr
šajā sezonā, pieaugot vakcinācijas aptverei pret Covid-19,
vairākās valstīs ierobežojošie pasākumi tiek īstenoti
ievērojami mazākā mērogā, kas ir saistīts ievērojami lielāku
gripas epidēmijas risku.
Šobrīd,
vakcinējoties pret gripu, imunitāte izveidosies vidēji desmit
dienu laikā, tādējādi sākoties gripas pacēlumam, organismam jau
būs aizsardzība.
Foto:
pixabay.com
