Dažas stundas Nacionālās aizsardzības akadēmijā.
Dažas stundas Nacionālās aizsardzības akadēmijā
30. novembrī pēc kopīga piemiņas brīža ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetiem pie Vareļu pieminekļa, mēs, Ozolnieku vidussskolas audzēkņi, tikām uzaicināti uz vakara jundu augstskolā.
Akadēmijā ieradāmies pulksten 17.45…
Skan komandas, kadeti stājas pa kursiem. Ieejam zālē, kur pašā viducī ir liels svečturis ar degošu sveci.
Pa kreisi no mums stingrā ierindā stājas vecie virsnieki, kas karaskolu beiguši pirms Otrā pasaules kara, pa labi stājas virsnieki – akadēmijas mācībspēki un pēdējo gadu absolventi. Zāles pretējā pusē nostājas pašreizējie studenti – kadeti.
Skan komanda: «Mierā!»
Zālē ienāk Valsts prezidents Guntis Ulmanis, aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis, Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors Ilmārs Vīksna un citi. Sasveicinās.
Pēc tam Tālavs Jundzis pienāk pie mums un parunājas.
Atkal skan komandas, ienes karogus.
Augstskolas rektors dod rīkojumu sākt vakara pārbaudi. Visu skatieni pievēršas dežūrvirsniekam – staltajam pulkvežleitnantam Ināram Bīskapam. Zālē – sastingums.
«Kadets Beļinka!» izsauc dežūrvirsnieks.
Kādu sekundi valda klusums. Tad no kadetu rindām skan atbilde: «Kritis par Latviju pie Daugavas tiltiem!»
Nedzirdamiem soļiem pie svečtura pieiet kāds kadets un ieliek tajā aizdegtu svecīti.
«Kadets Boms!»
«Kritis par Latviju pie Vareļiem!»
Svečturī par vienu degošu svecīti top vairāk.
«Kadets Dēliņš!»
«Kritis par Latviju pie Daugavas tiltiem!»
«Kadets Irbe!»
«Kritis par Latviju!…»
Kad svečturī iespraustas 14 degošas svecītes, zālē, kur valda stings klusums, dzirdama nopūta. Atkal skan komandas, tiek iznesti karogi, taču tas viss liekas kaut kur tālu un nereāli…
Ciemiņi, virsnieki un kadeti saiet ēdamzālē, kur uz klātajiem galdiem ir melna kafija, rupjmaize un marmelāde. Kapelāns noskaita tēvareizi. Runā Valsts prezidents, virsnieku apvienības vadītājs. Tiek saukti gadaskaitļi un augstskolu beigušo kadetu skaits.
«Kas ir pie galda no pirmā izlaiduma?»
Klusums.
«Kas ir pie galda no otrā, trešā, ceturtā… septītā karaskolas izlaiduma?»
Joprojām klusums.
Tālāk gan, tad sāk atsaukties.
Visvairāk ir no nenotikušā 15. izlaiduma 1941. gadā. Vecie vīri sarunājas, kaut ko stāsta cits citam, dzied katra kursa dziesmas – kā jau atmiņu reizēs.
Taču man ausīs visu laiku skan viens: «Kritis par Latviju!», «Kritis par Latviju!»
Un tomēr es piesakos šajā saimē!
Ilze Kapele, Ozolnieku vidusskolas 3. kursa kursante
