Kad esam pārkāpuši jau decembra slieksnim, Jelgavā, izrādās, vēl ir īrnieki, kuru dzīvokļi netiek apkurināti.
Kad esam pārkāpuši jau decembra slieksnim, Jelgavā, izrādās, vēl ir īrnieki, kuru dzīvokļi netiek apkurināti. Šo faktu redakcijai darīja zināmu «Zemgales pienam» piederošās Smilšu ielas 28. mājas iedzīvotāji. Nama, kas piemērots kurināšanai ar šķidro kurināmo, sešos dzīvokļos citu vidū mīt četri pensionāri, bet vienā ģimenē ir divus gadus veca meitenīte.
Jāteic, īrnieku pacietība ir apskaužama. Lai gan samierināšanos ar situāciju nevar saukt par labprātīgu. Viņi jau no jūlija apmeklējuši «Zemgales piena» vadības pārstāvjus – Zaigu un Raimondu Golgānus, pilsētas prokuratūrai adresētā sūdzība atdota atpakaļ ar piebildi, ka tā nav prokuratūras kompetencē, un pārsūtīta tālāk domei. Bezrezultatīvs bijis arī Zemgales apgabala prokuratūras apmeklējums. «Visi mūs tik atspēlē, bet apkures problēmu neviens neuzņemas atrisināt,» «Ziņām» teica nelaimīgās mājas īrnieks Edgars Černovskis, norādīdams, ka uzņēmuma vadītāji izvairās no mājas iedzīvotājiem, bet sastapti joprojām tikai sola. Savukārt rakstiski apliecināt, ka apkure netiks nodrošināta, atsakās. Domei un citām institūcijām kā galvenais neapkurināšanas motīvs tiekot minēts izjauktais šķidrā kurināmā katls un tas, ka 80 procentu īrnieku esot parādnieki. Faktiski ne viens, ne otrs apgalvojums neatbilst patiesībai. Sarunā ar «Ziņām» Z. Golgāne šinī sakarā norādīja, ka katls ir darba kārtībā, vajadzīga tikai sīka sagatavošana. Maksājumu ziņā saistības no aprīļa nav izpildījuši viena dzīvokļa īrnieki (šobrīd maksājumi it kā nokārtoti).
Cits īrnieks Žanis Gunārs Bergs raksta, ka nesaskaņas ar «Zemgales piena» vadību sākušās jau iepriekšējās apkures sezonas sākumā – tolaik apkure sākta ar norunu, ka līdz sezonas beigām jautājumus atrisinās. Taču jebkāda interese no uzņēmuma puses izpalikusi, bet šī apkures sezona nav sākta pat decembra slapjdraņķī. Telpās valda mitrums, kura ietekmē jo sevišķi pelē un melnē ārsienas. Savu ļaunumu nodara primitīvās apkures ierīces, bet sildītāju izmantošana pārslogo elektrosistēmu. Iedzīvotāji šādu «Zemgales piena» un Jelgavas domes rīcību sauc par ņirgāšanos, bet Ž. Bergs kvalificē kā «apzinātu naida kurināšanu pret Latvijas brīvvalsti un tās valdību».
«Zemgales piena» izpilddirektore Z. Golgāne «Ziņām» teica, ka jau no vasaras aizkavējusies divu piena kombināta Smilšu ielas māju nodošana pilsētas domei (otrā iemūrētas krāsnis). Tikai viņnedēļ saņemts domes 13. novembra sēdes lēmums par piekrišanu tās pārņemt, ja uzņēmums pašvaldībai pārskaitīs 12 tūkstošu latu māju remontam. Uz to pārstrādes uzņēmums atbildējis, ka neiebilst pret abu namu ierakstīšanu Zemesgrāmatā, bet attiecībā uz pārskaitāmo summu lūdzis atšifrēt to sīkāk. Norādot, ka nama īpašnieka maiņai nevajadzētu ietekmēt apkuri, Z. Golgāne teica, ka uzņēmumam ar iedzīvotājiem par apkuri nav līgumsaistību. Apkures gadījumā līgums tikšot slēgts un tajā katrā ziņā ieskaitīšot visas kurināmā un tā piegādes izmaksas. «Saprotiet arī mūs kā uzņēmumu,» teica Z. Golgāne, norādot, ka ir negodīgi neapmaksātos apkures izdevumus novelt uz piena piegādātāju pleciem.
Pēc aicinājuma precizēt apkures izdevumus izpilddirektore darīja zināmu, ka dienā mājas apkurei vajadzīgs 90 litru dīzeļdegvielas. Tādējādi mēnesī viena kvadrātmetra apsilde mēnesī faktiski izmaksā 2,23 latus (petroleja ir par diviem santīmiem litrā lētāka). Siltumtīklu siltuma inspekcijas vadītājs Zaigonis Zeps precīzu faktisko izmaksu summu gan nevarēja nosaukt, bet norādīja, ka tā varētu būt reizes trīs mazāka, savukārt uzņēmuma aprēķinātā varētu nozīmēt pārlieku «uzpūstu» ciparu. Izpilddirektore noliedza, ka iedzīvotāju saldēšana varētu kalpot par iemeslu, lai paātrinātu domes rīcību attiecībā uz māju pārņemšanu savā īpašumā. Savukārt sistēmas maiņa, lai kā kurināmo varētu izmantot, piemēram, malku, ir samērā sarežģīta, jo mājā ir tikai viens dūmvads, turklāt ne visai piemērotā vietā, kas pārveidi apgrūtina.
Tā vai citādi gadījumā, kad īrnieki paši pret savu gribu ir nonākuši ķīlnieku lomā, amatpersonu rīcība nav attaisnojama. Neizprotama šinī ziņā liekas arī prokuratūras pārstāvju nostāja. Piemēram, Jēkabpilī prokurore regulāri pievērsusi uzmanību kā pašvaldības lēmumu likumībai, piemēram, siltumtarifu jomā, tā palīdzējusi iedzīvotājiem aizstāvēt patērētāju likumīgās intereses. Citviet, izņemot Jelgavu, īrnieki savu tiesību aizstāvēšanai un to neievērošanas dēļ nodarīto materiālo zaudējumu piedzīšanai sākuši (gan ne masveidā) griezties tiesās un prāvas arī uzvarēt. Jelgavnieki pagaidām domā, ka pēdējā instance ir avīze.
