Drīz būs aizritējuši septiņi gadi kopš dzīvojamo namu denacionalizācijas sākuma – termiņš, kas ierobežoja māju atguvušā saimnieka vēlēšanos atbrīvoties no nevēlamiem īrniekiem.
Drīz būs aizritējuši septiņi gadi kopš dzīvojamo namu denacionalizācijas sākuma – termiņš, kas ierobežoja māju atguvušā saimnieka vēlēšanos atbrīvoties no nevēlamiem īrniekiem. Par situāciju denacionalizēto namu saimnieku un īrnieku attiecībās Jelgavā «Ziņas» informēja domes priekšsēdētājs Uldis Ivans un nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja Nellija Ozola.
Likums paredz, ka iesniegumus nacionalizēto īpašumu atgūšanai varēja iesniegt līdz 1994. gada 1. jūnijam, dokumentus – līdz 1996. gada 31. decembrim. Jelgavas domē šajā laikā saņemti 460 iesniegumu, taču lielākā daļa namu ir kara laikā nopostīti un reāli denacionalizēts aptuveni 100 māju. Lielākoties tie ir īres nami ar nelielu dzīvokļu skaitu. Pirmajiem īpašnieku atgūtajiem namiem īrnieku tiesību aizsardzībai paredzētie septiņi gadi paies 1999. gadā.
«Likums nenosaka, ka pēc šiem septiņiem gadiem īrnieks var tikt vienkārši izlikts,» uzsvēra Uldis Ivans. Arī pēc septiņiem gadiem īrnieku var izlikt tikai ar tiesas spriedumu. Uldis Ivans apgalvoja, ka tiesa īrnieku nevar arī izlikt vienkārši uz ielas. Likumā gan neesot skaidri noteikts, kuram – saimniekam vai pašvaldībai – ir jāsameklē jaunais dzīvoklis. Līdz šim izlikšanā ieinteresētie saimnieki dzīvokļus sameklējuši un pat pirkuši lielākoties paši.
Pēc palīdzības nekustamā īpašuma nodaļā denacionalizēto namu īrnieki galvenokārt ierodoties gadījumos, kad viņiem jākārto kādi dokumenti, kur nepieciešama mājas grāmata un namīpašnieka paraksts, bet viņš dzīvo citur Latvijā vai vēl sarežģītāk – ārzemēs. Arī tehniskas kļūmes mājā grūti atrisināt, ja saimnieks vai pārvaldnieks nedzīvo Jelgavā. Nellija Ozola minēja gadījumus, kad īrnieks, nedomādams par sekām, piekritis īres līguma noslēgšanai uz gadu un nu tiek lūgts dzīvokli atstāt. «Mēs šādā gadījumā varam piedāvāt vienīgi dzīvokļus, kas ir ļoti sliktā stāvoklī, var teikt, – izdemolēti, no kuriem dzīvokļu rindā stāvošie ir atteikušies,» teica Nellija Ozola. Ja īrnieks apņemas saviem spēkiem to izremontēt, dzīvoklis tiek piešķirts. Sākumā uz sešiem mēnešiem – remonta veikšanai, bet pēc tam – pastāvīgam pierakstam.
Nellija Ozola zināja teikt, ka ir projekts likuma grozīšanai, lai iedzīvotājus, kurus izliek no denacionalizētajiem namiem, varētu uzņemt uzskaitē dzīvokļa apstākļu uzlabošanai. Taču arī šeit perspektīvas ir vājas, jo pašvaldībai ir maz brīvu, piešķiramu dzīvokļu un, ja sāksies aktīvāka privatizācija, to var pat nebūt nemaz. Pašlaik pašvaldības dzīvokļu rindā uzņem tikai daudzbērnu ģimenes, vientuļos pensionārus, bērnus bāreņus, ģimenes ar bērniem invalīdiem un atsevišķos gadījumos – politiski represētās personas, pārējiem iedzīvotājiem savas dzīvokļu problēmas jārisina pašiem. Dzīvokļu rindā esot aptuveni 120 cilvēku, un Nellija Ozola uzskata, ka to nav iespējams paplašināt.
