Ceturtdien redakcijā uz jelgavnieku jautājumiem atbildēja Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas galvenais speciālists Romualds Pučeta.
Ceturtdien redakcijā uz jelgavnieku jautājumiem atbildēja Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas galvenais speciālists Romualds Pučeta.
Atvainojamies tiem mūsu lasītājiem, kuri laikā no pulksten 13 līdz 14 nevarēja mums piezvanīt redakcijas tālruņa bojājuma dēļ.
Cik māju Jelgavā jau ir privatizētas?
«Savulaik katrai pašvaldībai tika apstiprināts dzīvojamo māju privatizācijas uzdevums. Saskaņā ar to Jelgavā šajā gadā bija jāprivatizē 20 procenti no bilancē esošajām aptuveni 570 mājām, 1998. gadā – 35 procenti un 1999. gadā – 45 procenti māju. Tātad šogad Jelgavā pilnai privatizācijai vajadzēja nodot 107 mājas. Diemžēl uzdevums izpildīts tikai par 44,8 procentiem un privatizācijai nodotas vien 48 dzīvojamās mājas. Un tas nozīmē – lai līdz privatizācijas termiņa beigām (1999. gada 1. jūlijam) privatizācijai nodotu visas pašvaldības dzīvojamās mājas, turpmāk šim procesam jāsagatavo 22 mājas mēnesī. Skaidrs, ka šis uzdevums netiks izpildīts. Kāpēc? Uz to jāatbild pašvaldībai. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka cilvēki nav droši par nākotni Jelgavā, viņi nejūt perspektīvu. Cenu pagastā, Ozolniekos, Valgundē, Elejā ir izdevies privatizēt vajadzīgos apjomus.»
Kā varu privatizēt Satiksmes ministrijas pakļautībā esošu viendzīvokļa māju?
«Īrniekam jāiesniedz iesniegums Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai (Jelgavas domes 117. kabinetā). Iesniegumā jālūdz atļauja šo viendzīvokļa māju privatizēt un Ministru kabinetam sagatavot attiecīgu rīkojumu. Pēc tam jāgaida atbilde, domāju, ne ātrāk kā pēc trim mēnešiem.»
Vai visu šīs mājas privatizācijas summu varu maksāt sertifikātos, vai arī daļa jāmaksā latos?
«Visu summu varat maksāt sertifikātos. Taču lati arī būs vajadzīgi – izdevumu, kas saistīti ar mājas sagatavošanu privatizācijai, segšanai. Kopā tas varētu būt līdz 150 latiem. Bet es uzsveru – šeit minētais attiecas uz viendzīvokļa mājām.»
Kas notiek ar dzīvokļu privatizāciju dzelzceļam piederošajās mājās?
«Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā ir sagatavots priekšlikums par akciju sabiedrības «Latvijas dzelzceļš» māju nodošanu pārvaldei Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai. Ja Saeima komisijas priekšlikumu apstiprinās, tad ap Jāņiem dzelzceļa mājas varētu tikt nodotas privatizācijai.»
Vai es varu privatizēt savu dzīvokli uz nepilngadīga mazdēla vārda un arī turpmāk skaitīties par vientuļo pensionāri?
«Kā jūs varat būt vientuļa, ja jums ir mazdēls?»
Vai vecāki un vecvecāki drīkst privatizēt dzīvokli uz nepilngadīgu bērnu vārda?
«Drīkst.»
Mūsu mājā ir 22 dzīvokļi. Puse īrnieku grib dzīvokli privatizēt, otra puse – negrib. Kas tad ar šo māju notiks?
«Ar māju nenotiks nekas. Tās īpašnieks līdz privatizācijas pabeigšanai paliek pašvaldība vai valsts. Tie, kas būs savus dzīvokļus privatizējuši, varēs izvēlēties mājas apsaimniekošanas veidu. Tie, kas savus dzīvokļus neprivatizēs, īrnieki kā bija, tā arī paliks un kārtos savas attiecības (īres maksa u.c.) ar nampārvaldi vai arī ar dzīvokļu īpašnieku sabiedrību, ja tā, piemēram, neprivatizētos dzīvokļus būs nopirkusi (tāds variants ir iespējams).»
Man nav īstas skaidrības par privatizēto dzīvokļu un mājas apsaimniekošanu. Kādas ir iespējas?
«Dzīvokļu īpašnieki saskaņā ar likumu «Par dzīvokļa īpašumu» savu dzīvojamās mājas kopīpašumu var apsaimniekot, izvēloties vienu no diviem veidiem:
1) noslēdzot līgumu Civillikumā noteiktajā kārtībā,
2) izveidojot dzīvokļu īpašnieku sabiedrību.
Ja dzīvokļu īpašnieki izvēlas pirmo veidu, tad ir iespēja noslēgt pilnvarojuma līgumu ar pašvaldību, ar fizisku personu, ar juridisku personu – jebkuru organizāciju, kas darbojas nekustamā īpašuma apsaimniekošanas tirgū.
Ja izvēlas otro apsaimniekošanas veidu, tad var nodibināt uzņēmējsabiedrību, SIA, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību.
Sabiedrības pozitīvā īpašība ir tā, ka tās robežās var veidot pašiem savus uzkrājumus dzīvojamās mājas kārtējam un kapitālajam remontam, ekspluatācijai un arī tās vērtības atjaunošanai. Turklāt īpašnieki paši ietekmē visus mājas apsaimniekošanas procesus, viņi paši arī var noteikt apsaimniekošans izdevumus u.c.»
Dzīvoju pašvaldības mājā. Agrāk tā piederēja lauksaimniecības pārvaldei, tagad – 1. namu pārvaldei. Visus komunālos maksājumus varu pilnībā nokārtot. Kāda man jēga dzīvokli privatizēt? Kāds man no tā labums?
«Labums? Jūs būsiet ieguvis nekustamu īpašumu – dzīvokli. Jūs to varēsiet pārdot, izīrēt, atstāt mantojumā.»
Vai parādnieks arī var privatizēt savu dzīvokli?
«Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija ir iesniegusi grozījumus likumam «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju», un viens no tiem ir – atļaut dzīvokli privatizēt arī parādniekiem. Vienīgi pašvaldība noteiks parāda «griestus» (200, 300, 500 latu) pēc saviem ieskatiem. Otrs grozījums – tiek samazināts īrnieka apdomāšanās laiks pēc privatizācijas paziņojuma saņemšanas. Mēneša laikā jums ir jāizšķiras, ko darīt.»
Kā lai es zinu, vai manā mājā notiek pilnā dzīvokļu privatizācija vai nenotiek?
«Jūs varat piezvanīt uz privatizācijas komisiju pa tālruni 3005517 Ivaram Krastiņam un pajautāt. Varat arī atnākt uz domes 119. kabinetu un painteresēties personīgi.»
Kas man jādara, ja esmu saņēmis paziņojumu, ka mājā sākta dzīvokļu privatizācija?
«Jāatnāk ar šo paziņojumu uz Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju (117. vai 119. kabinets) un jāparaksta vienošanās par dzīvokļa privatizēšanas kārtību. Jums ir izvēle- – varat dzīvokli privatizēt uz sava vārda, uz cita ģimenes locekļa vārda, uz kādas trešās – fiziskas vai juridiskas personas vārda, kā kopīpašumu – visai ģimenei vienādās daļās.»
Cik man vajag naudas, lai apmaksātu parastā kārtībā privatizētu dzīvokli?
«Pilnā privatizācijā privatizējot dzīvokli, viss jāmaksā tikai sertifikātos. Lati ir vajadzīgi vienīgi samaksai par bankas pakalpojumiem.»
Ko man darīt, ja māja vēl netiek nodota privatizācijai, bet es gribu savu dzīvokli privatizēt?
«Jūs to varat izdarīt paātrinātā veidā. Pirmdienās vai trešdienās jums jāatnāk uz Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju (119. kabinets), kur nokārtosiet formalitātes. Ievērojiet – paātrināti privatizējot dzīvokli, par katru tā kopējās platības kvadrātmetru ir jāmaksā 2 sertifikāti un vēl – 20 latu par mājas sagatavošanu privatizācijai. No šīs naudas 60 procentu nonāk pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas fondos, un no tā tiek apmaksāti Valsts zemes dienesta darbi, ieraksti Zemesgrāmatā u.c. Palikušie 40 procenti caur Hipotēku un zemes banku nonāk Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas kontā un sadalīti tiem pagastiem, kur ir vissliktākais finansiālais stāvoklis. Caurmērā valstī vienas mājas sagatavošana privatizācijai izmaksā 250 latu, Jelgavā – mazāk par 200 latu.»
Ja privatizācija būs jau beigusies, bet mājā būs kāds neprivatizēts un tukšs dzīvoklis, vai to varēs nopirkt?
«Protams! Dzīvokļu tirgus pastāvēs kā jebkurā citā valstī.»
Vai ir kādas izmaiņas vai jauninājumi neapdzīvojamo telpu privatizācijā?
«Pašlaik neapdzīvojamo telpu nomnieks savas telpas var privatizēt paātrinātā veidā – tāpat kā dzīvokli. Nomniekam ir jāsamaksā 300 latu par objekta novērtēšanu un 220 latu par mājas sagatavošanu privatizācijai un, protams, par telpām. Diemžēl Rīgas domes spiediena rezultātā Ministru kabinets ir akceptējis grozījumus likumā un paredzējis paātrinātās neapdzīvojamo telpu privatizācijas atcelšanu. Tas nozīmē, ka nomnieks, lai telpas iegūtu savā īpašumā parastajā privatizācijas kārtībā, maksās ne tikai par tām, bet arī par zemes platību, kas atrodas zem telpām. Un zemes cena, kā jūs zināt, pilsētā ir augsta, turklāt ir atkarīga arī no atrašanās vietas…
Jelgavā ir apmēram 130 šādu telpu, no tām privatizētas ir 14 un tikai divas – paātrinātā veidā. Kas tas par uzņēmēju, kas nesaskata izdevīgumu? Ja Saeima Ministru kabineta grozījumus apstiprinās, tad no februāra neapdzīvojamo telpu paātrinātās privatizācijas «lodziņš» būs ciet.»
Paldies par sarunu!
