Veterinārārsta Modra Ziemeļa profesionālā māka jau vairākkārt aprakstīta.
Veterinārārsta Modra Ziemeļa profesionālā māka jau vairākkārt aprakstīta. Savulaik Jelgavas Tautas kinostudija «Fokuss» par viņu uzņēma filmu. Tagad Modris ir pensijā, bet viņa radošā aktivitāte nebūt nav apsīkusi. Nesen Jelgavas Latviešu biedrības valde Ziemeļa kunga kandidatūru izvirzīja balvai par aktivitāti kultūras darbā.
Nav jau vēl no atmiņas izgaisusi Modra nemitīgā rūpe par pieminekļa uzstādīšanu Māteru Jurim viņa atdusas vietā tagadējā Alunāna parkā. Tā bija vesela epopeja – vēsturisko materiālu pētīšana, iedzīvotāju atmiņu vākšana un analīze, iespējamo apbedījuma vietu izpēte, pieminekļa pasūtīšana un saskaņošana, pieļaujot viszemākās izmaksas, beidzot – pati uzstādīšana un atklāšana. Nav pat iedomājami, bet pamatā tas bija viena cilvēka – Modra Ziemeļa – darbs.
Īstens jelgavnieks, tepat sagrautajā pilsētā pēckara gados 1. vidusskolā Slimnīcas ielas koka namiņā mācījies, līdz mielēm izbaudījis ģimenē padomju varas «gādību un rūpes», viņš tomēr nešaubīgi iemīlējis savu Jelgavu – zēna atmiņās seno, neizpostīto, pusaudža gados – drupās pārvērsto, vēlāk – nemākulīgi atjaunoto. Iespējams, šis mīlestības uzkrājums bijis stimuls radīt unikālu kolekciju – Jelgavu fotoattēlos. Jelgavnieki, kas oktobra vidū piedalījās akcijā «Mēs – tornim», varēja gan vaigā skatīt pašu Modri, gan viņa sakrātās bildes.
Jelgavas Latviešu biedrības valdes sēdē jau vairākkārt pārrunāts, ka jāsarīko talka biedrības pirmā priekšsēdētāja (1880-1882) Jāņa Neimaņa atdusas vietas sakopšanai Valgundes Puču kapos. Modris bija pirmais, kas, rakstos pētīdams, atrada kapa vietu. Negaidīja palīgus un 18. novembrī aizbrauca un sakopa.
Un vēl par kādu citu – Zaļeniekos dzimušā Tērbatā teoloģiju izstudējušā Jelgavas Annas baznīcas draudzes mācītāja, Baložu kapu dibinātāja, publicista Vilhelma Pantēniusa pēdējo atdusas vietu Baložu kapos. «Man ilgi krimta, ka kaps stāv nekopts,» Modris teica. Pēc vairākām publikācijām Annas draudze gan sarosījās, bet čuguna krusta zars nolauzts gulēja un gulēja zemē. Modri visu laiku urdīja doma, ka krusts jāatjauno. Taču sametināt čugunu ir «skunstīga» lieta. Gluži nejauši kāds skolasbiedrs saveda Modri ar pasaulē pazīstamās elektrodu izgatavotājfirmas NCH Latvijas uzņēmuma «MA Amatrons» tirdzniecības menedžeri Pēteri Šveisbergu. Ozolniekos tika atrasts metinātājs Kārlis Auza, kas strādā ar firmas īpašajiem elektrodiem, un pēc piecu stundu darba kapsētā krusts tika atjaunots. Vienīgā balva – saaukstēšanās un gandarījuma prieks. «Es jau brīdināju, ka naudas nebūs!» sacīja Modris.
Modris Ziemelis savus labos darbus veic it kā nemanāmi, neafišējot. Viņam patīk urķēties pagātnē, meklēt, atrast. «Man tas sagādā prieku,» viņš vienkārši atzīstas.
