Jelgavas dome saņēmusi no Pasaules bankas Baltijas valstu, Polijas un Centrālās Āzijas reģionālā direktora Beisila G. Kavaļska siltumtīklu uzņēmuma direktoram Genādijam Dupužam un pilsētas izpilddirektoram Jurijam Strodam adresētu vēstuli.
Jelgavas dome saņēmusi no Pasaules bankas Baltijas valstu, Polijas un Centrālās Āzijas reģionālā direktora Beisila G. Kavaļska (Basil G. Kavalsky) siltumtīklu uzņēmuma direktoram Genādijam Dupužam un pilsētas izpilddirektoram Jurijam Strodam adresētu vēstuli, kurā izteikts gandarījums par veiksmīgo sadarbību Jelgavas apkures rehabilitācijas projekta realizēšanā un paziņots par strukturālajām pārmaiņām Pasaules bankā saistībā ar projekta pārraudzību.
«Kā jūs zināt, Pasaules banka reorganizējusi savu darbību, lai uzlabotu tās efektivitāti un nodrošinātu pilnīgāku atbildību pret klientiem. Šajā sakarā es vēlos minēt, ka esmu iecelts par reģionālo direktoru Polijā un Baltijas valstīs. Turklāt man ir prieks paziņot, ka Karolīna Gošenoras kundze (Carolyn Gochenour) ir kļuvusi par programmas vadītāju Latvijā apkures jomā un tādēļ viņa turpinās strādāt kopā ar jums apkures problēmu risināšanā.
Es vēlos jums pateikties par lielisko sadarbību un palīdzību Karolīnas Gošenoras vadītās misijas darbā, pārraugot Jelgavas apkures rehabilitācijas projekta izpildes gaitu un attīstību. Gošenoras kundze un viņas misija informējušas mani par vizīti Jelgavā, un iegūtā informācija ir minēta pievienotajā Palīdzības aprakstā.
Izmantojot izdevību, es vēlos sniegt apkopojumu par misijas galvenajiem secinājumiem un turpmāko darbību.
Gošenoras kundze ziņoja, ka projekta realizācija šogad ir iekļāvusies grafikā. Man ir patīkami to dzirdēt. Kopumā projekta tehniskā izpilde ir izcila un uzlūkojama kā piemērs citiem apkures projektiem, kuru īstenošana pašlaik notiek Ukrainā un Krievijā.
Sevišķi mūs iepriecina sasniegtie rezultāti siltuma zudumu samazināšanā (no 25 procentiem 1996. gadā līdz 19 procentiem 1997. gadā), enerģijas taupība dzīvojamās ēkās.
Apmēram 40 procenti ietaupījumu ir konstatēti ēkās ar automatizēto siltummezglu un siltumskaitītājiem.
Mēs esam priecīgi par jūsu pūlēm uzlabot siltumtīklu finansiālo situāciju. Sevišķi mūs pārsteidz uzlabojumi maksas iekasēšanas, parādu piedziņas jomā, kas ir sasniegusi 90 procentus.
Patīkami dzirdēt, ka ir notikusi vienošanās par parādu likvidēšanas plānu «Latvijas gāzei» (tagad Finansu ministrijai) un iesniegti ieteikumi organizatoriskās un finansu vadības pārstrukturēšanas izpētei.
Beisils G. Kavaļskis,
PB Polijas, Baltijas valstu un Centrālās Āzijas reģionālais direktors»
Kredītlīdzekļi izlietoti atbilstoši projekta realizācijas grafikam
Pasaules bankas kredītlīnija 14 miljonu ASV dolāru apjomā Jelgavas apkures rehabilitācijas projekta realizēšanai tika piešķirta 1995. gadā. Pasaules bankas, Finansu ministrijas kā garantētāja, Jelgavas domes un siltumtīklu uzņēmuma līgums tika noslēgts 1995. gada 18. septembrī Vašingtonā un stājās spēkā tā paša gada 13. decembrī.
PB projekta īstenošanas grupas ekonomiste Irina Ivanova «Ziņām» apliecināja, ka projekta īstenošanas grafiks līdzekļu apguves ziņā ir izpildīts – siltumtīklu rekonstrukcijai nepieciešamo materiālu un iekārtu iegādē izlietoti 8 miljoni 404 tūkstoši PB kredītlīdzekļu. Līdztekus izmantoti arī Japānas valdības un Zviedrijas starptautiskās attīstības aģentūras (SIDA) dāvinājumi jeb granti tehnisko konsultantu un finansu konsultantu darba apmaksai, kompjūteru iegādei, audita pakalpojumiem. Projekta realizācijai paredzētos 20 procentus no kopsummas nav varējis atvēlēt pilsētas budžets, jo budžeta līdzekļi bijuši vajadzīgi kurināmā iegādei un citām iepriekš neparedzētām lietām. Tādēļ, kaut arī PB kredītlīdzekļi ir apgūti, siltumtīklu uzņēmums palicis parādā vairākām organizācijām un firmām par projektā paredzēto darbu izpildi. «Tie ir vairāk nekā 600 tūkstoši latu,» sacīja Irina Ivanova.
Atmaksāšana sāksies 2000. gadā
Jautāts par kredīta atmaksāšanas iespējām, siltumtīklu uzņēmuma siltuma inspekcijas priekšnieks Zaigonis Zeps, kas projekta realizācijas sākumā bija pilsētas direktora amatā, atgādināja, ka 1995. gadā apkure pilsētā draudējusi apstāties un vienīgais ekonomiski pamatotais projekts bijis centralizētās sistēmas rehabilitācija. Līgums paredz, ka kredīta atmaksai jāsākas 2000. gadā, un tas kopā ar procentiem jānomaksā 12 gados. Pagaidām lielākās bažas rada iedzīvotāju zemā maksātspēja, taču «Siltumtīklu» efektīvie pasākumi parādu nomaksas iespēju dažādošanā šovasar ir devuši rezultātus. Zaigonis Zeps apliecināja, ka ir segti 90 procenti iepriekšējās sezonas parādu. Siltumenerģijas un līdz ar to arī maksas ietaupījums panākts arī, uzstādot mājām siltuma skaitītājus un siltumpadeves automātiskos regulētājus.
Centralizētās apkures sistēmas rehabilitācijā kā spieķi riteņos var izrādīties citādi par ekonomiski izdevīgiem atzīstamie alternatīvas apkures varianti, tāpēc dome tādus atbalsta nelabprāt. Pavisam nepieļaujama esot atsevišķu dzīvokļu atslēgšana no apkures daudzdzīvokļu mājās. Zaigonis Zeps alternatīvās apkures neatbalstīšanu pamatoja ar diviem argumentiem: «Pat vislabākajās siltumtrasēs būs objektīvi siltuma zudumi, un mājas, kas pāriet uz autonomu apkuri, samazina šo zudumu sedzēju kopējo skaitu. Savukārt daudzdzīvokļu mājās atsevišķa dzīvokļa atslēgšana izjauc projektā paredzēto siltuma cirkulācijas sistēmu.» Arī šogad pieņemtie Ministru kabineta noteikumi paredzot, ka daudzdzīvokļu namu īrniekiem nav tiesību atteikties no aukstā ūdens, kanalizācijas, atkritumu izvešanas un apkures pakalpojumiem.
