Ne nu gluži kannā, varbūt arī kastē sviesta vai siera veidā, vai varbūt burciņā kā jogurts, krējums vai vēl kas cits, arī mūsu rajonā izslauktais piens reiz taču tiks vests uz tirgu arī ārpus Latvijas.
Ne nu gluži kannā, varbūt arī kastē sviesta vai siera veidā, vai varbūt burciņā kā jogurts, krējums vai vēl kas cits, arī mūsu rajonā izslauktais piens reiz taču tiks vests uz tirgu arī ārpus Latvijas. Varbūt ne rīt, ne parīt, taču aiz-aiz-aiz… aizparīt kāds parīzietis, no rītiņa ledusskapi atvēris, izņems no tā paku ar Lielvircavā slauktu pienu. Jums nāk smiekli? Lieliski, jo tikai optimists dzīvē tiek uz priekšu.
«Tas taču ir skaidrs, ka arī Latvijā ražotajai produkcijai būs jāatrod noieta tirgi citās Eiropas valstīs,» saka Jelgavas veterinārās pārvaldes vadītājs Roberts Lazdiņš. Viens no pretendentiem, kura produkcija plašākos apjomos varētu tikt eksportēta uz ziemeļu un rietumu pusi, ir Rīgas piena kombināts. Piens tam tiek vests arī no mūsu rajona trim saimniecībām: paju sabiedrības «Lielvircava» Draudzību fermas, SIA «Vanči» «Birzītēm» un privatizējamās valsts lopkopības izmēģinājumu saimniecības «Lielplatone» Vīksnu kompleksa. «Pagājušajā nedēļā Latvijā uzturējās rietumvalstu ekspertu grupa, kas vērtēja tos pārtikas ražošanas uzņēmumus, kuru ražojumi pretendē uz eksportpreces statusu,» stāsta Roberts Lazdiņš. «Mūsējie piena ražotāji ļoti aktīvi un rūpīgi gatavojās pārbaudei. Eiropiešu prasības ir ārkārtīgi augstas un mūsu saprašanai dažkārt pat absurdas. Taču tās ir, un mums būs jāpilda, ja gribam būt attīstīta Eiropas, ne naturālās saimniekošanas valsts. Sevišķas prasības ir piena pirmapstrādes telpām, kur nekas nedrīkst būt no koka, kur jābūt gludai un sausai betona vai betona flīžu grīdai, kur visam ir sava, noteikta un tīra vieta. Tīrām, vēdināmām, bez tik pierastā mincīša un grauzējiem jābūt kūtīm, veselām – govīm. Un mūsu piena ražotāji nudien bija centušies. Taču es gribu uzsvērt, ka tā nebija tikai kampaņveidā ieviesta kārtība. Tas ir sistemātisks kārtības nodibināšanas un uzturēšanas darbs, kas, gaidot ciemiņus – komisiju, tika vēl vairāk uzspodrināts. «Lielvircavā», piemēram, kas jau pērn ieguva prēmiju par kvalitatīvu pienu, iegādāti ratiņi, ar ko slaucējas katras govs stāvvietā pieved ūdens spaini tesmeņa mazgāšanai, pirmās strūklas noslaukšanas trauciņu, salvetes u.c. Savukārt «Vīksnās» ar piena kombināta atbalstu krāsotas un flīzētas sienas, ar patiesu entuziasmu strādājuši arī «Birzīšu» govju kopēji. Un pats svarīgākais – šajās fermās nav slimu govju.»
Augstā un gaidītā komisija uz Jelgavas rajonu neatbrauca. Un kāpēc gan braukt, ja Eiropas patērētāju neinteresē, kādā krāsā govij acis un cik augsti ir griesti kūtī. Patērētāju interesē tikai, cik kvalitatīva un veselīga ir produkcija, ko viņš lieto. No augstas kvalitātes piena Eiropas prasībām atbilstošā piena kombinātā var saražot Eiropas prasībām atbilstošu sviestu, krējumu, jogurtu un visu citu. Tāpēc arī Roberts Lazdiņš saka: «Ja ekspertu komisija Rīgas kombinātam durvis uz Rietumu tirgu pavērs, tad arī mēs ar savu pienu tur būsim iekšā. Ja pārstrādātāji nebūs «augstumos», atliks vien pienu pārdot par rubļiem.»
Piena fermu gatavošana Eiropas standartiem atbilstošam līmenim veterinārajam speciālistam Robertam Lazdiņam radījusi arī dažu secinājumu un ierosinājumu. «Lauksaimniecības subsīdiju fondā vajadzētu paredzēt arī kādu rezervi speciāliem un neparedzētiem gadījumiem,» viņš saka. «Piemēram, fermu labiekārtošana un spodrināšana. Dažs tika galā ar saviem līdzekļiem, bet dažam bija jāmeklē palīdzība un nevarēja samaksāt darbiniekiem nopelnīto. Galu galā lauksaimniecības produkcijas eksports nav tikai slaucēju interesēs vien.
Vēl svarīga ir ražotāju un pārstrādātāju sadarbība, lai viens otram ik dienas ziņotu par kvalitāti un rezultātiem.
Nozīmīga ir partneru izvēle – līgumus pārstrādātājam vajadzētu slēgt tikai ar tiem ražotājiem, kam ir vesels ganāmpulks un kvalitatīva piena pirmapstrāde. Kas pienu slauc spainī un izkāš caur brunču malu, ar saviem dažiem litriem var sabojāt cisternu.
Veterinārā uzraudzība no fermas līdz galdam – tas būtu ideāli. Un vēl – nevaidēsim, ka mūsu produkcijai nav noieta. Kvalitatīvai precei vienmēr atrodas pircējs.
