Maz ir meitenīšu, kas bērnībā nebūtu iepazinušās ar mammas kosmētikas maciņa saturu.
Maz ir meitenīšu, kas bērnībā nebūtu iepazinušās ar mammas kosmētikas maciņa saturu. Priecīgā satraukumā ir krāsotas lūpas, vaigi, tonētas acis, bārstīts pūderkrēms un flaneļkleitiņas priekša iesmaržināta ar mammas labākajām franču smaržām. Atalgojums šim darbam gan ir enerģiska mutes beršana ar ziepēm, mammas dusmas un ieteikums tā vairs nedarīt.
Gitai Čuhalovai smaržu, krāsu un krēmu pasaule ir darbs. Viņa jau septiņus gadus ir kosmētiķe un nesen atklājusi savu salonu. Pirms tam Gita strādājusi «Tonusā» kopā ar Ināru Garkāni, kuru atceras kā labu skolotāju.
Gita ir profesionāla mediķe – beigusi 5. medicīnas skolu Gaiļezerā un strādājusi ginekoloģijas nodaļā par māsiņu. Tomēr sapnis bijis mācīties par kosmētiķi. Iespēja to piepildīt radusies, uzzinot, ka Ināra Garkāne meklē mācekli. Darījusi visu, lai šo mācekles vietu dabūtu. Vēl Gita beigusi Maskavas Skaistumkopšanas institūta kursus. Gita jūtot, ka šī ir viņas īstā vieta, jo viņai ļoti patīkot strādāt ar cilvēkiem. Esot jauki redzēt, kā īdzīga un neapmierināta kliente pamazām atplaukst un promejot ir apmierināta un pateicīga. Gadoties arī uzklausīt dzīvesstāstus, bēdas un likstas.
Gita bilst, ka mēdzot būt arī anekdotiski gadījumi. Piemēram, kāda ļoti solīda vecuma kundze, izgājusi visu masāžas kursu, dusmīgi secinājusi, ka nekāda labuma no tā neesot. Gita smejas, ka burve viņa neesot un jaunību atdot nevienam nespējot. Tomēr no 25 gadu vecuma katrai sievietei divreiz gadā būtu vajadzīga masāža, bet sejas higiēniskā tīrīšana jāsāk jau pusaudža vecumā. Pēc tam iespēju robežās vēlams izdarīt uzturošo masāžu. Bieži nāk mammas ar meitām, lai uzzinātu, kā pareizi kopt seju, daudziem pusaudžiem raizes sagādā pinnes. Bērnu sejas nedrīkst tīrīt ar vakuuma aparatūru. Par to, lai ap acīm nebūtu krunciņu, meitenēm jāsāk domāt jau pusaudžu gados. Ieteicams acu plakstiņus ieziest ar mitrinošu krēmu, nelietot pirmās ziepes, kas gadās pie rokas, bet izvēlēties speciālas šķidrās ziepes, toniku un pieniņu. Gita nopūšas, jo viņai ir iespaids, ka daudzās ģimenēs sejas kopšanai nepievērš uzmanību. Gitas salons tapis, pateicoties viņas vīra Aivara pūlēm, – viņš risinājis visus ar celtniecību saistītos jautājumus. Vīra vecāki jebkurā brīdī ir ar mieru parūpēties par bērniem – Artūru, Sandu un divgadīgo Paulu. Ģimene Gitai esot vissvarīgākā, bez tās arī darbs neveiktos. Abas meitas, protams, grib strādāt to pašu darbu, ko mamma. Mazās Paulas talantam pašlaik ļaujas tikai lelles un vecmāmiņa, bet Sanda jau prot uzlikt grimu pati sev. Tad viņa mammai jautājot, vai visu esot izdarījusi pareizi.
