Šķiet, visi, kuriem vien bijusi iespēja tikties ar rakstnieci, tulkotāju un diplomāti Annu Žīguri, būs pārliecinājušies par viņas sirsnību.
Šķiet, visi, kuriem vien bijusi iespēja tikties ar rakstnieci, tulkotāju un diplomāti Annu Žīguri, būs pārliecinājušies par viņas sirsnību.
Tieši tā – vienkārši un atklāti – viņa uzrakstījusi savu jauno grāmatu «Es stāstu par Latviju». Annas Žīgures sena draudzene Emmija Martina reiz rakstnieces dzīvesbiedram somu žurnālistam Jukam Rislaki teikusi: «Nezinu nevienu, kas savu zemi mīlētu tik ļoti kā Anna.»
Ļoti iespējams, ka šī nesavtīgā dzimtenes mīlestība aizgūta no senčiem: vecvectēva – latviešu jaunvārdu darinātāja Jelgavas advokāta Stērstu Andreja, kas guldīts Zemgalē, Zaļenieku kapsētā, vectēva – dzejnieka Edvarta Virzas, vecmāmiņas – dzejnieces Elzas Stērstes. Rakstnieces māte – Amarillis Lieknis-Virza – joprojām dzīvo savu vecāku mājās Sidrabenes pagasta «Billītēs». Taču tiekšanās iepazīt Igaunijas, pēc tam arī Somijas kultūru droši vien saistīta ar tēva – ražīgā igauņu literatūras tulkotāja Jāņa Žīgura – ietekmi.
«Anna Žīgure bija pirmā atjaunotās Latvijas vēstniece Somijā un Igaunijā un sešos darba gados ieguva savai dzimtenei daudz draugu. Tā kā bieži vajadzēja atbildēt uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem, viņa nolēma uzrakstīt somiem grāmatu. «Tomēr tik tuvu» iznāca Somijā 1997. gadā, bet 1999. gadā to publicēja Igaunijā. Grāmatai bija lieli panākumi, un somu izdevniecība «Otava» palūdza autori uzrakstīt vēl otru grāmatu, kas iznāca 2000. gada vasarā un saucas «Latvijas zeme un debesis». Tā rakstīts jaunās grāmatas «Es stāstu par Latviju» pēcvārdā.
Tagad abas grāmatas varam lasīt kopējā izdevumā.
Ar Jelgavu un tās apkārtni Annas Žīgures dzimta saistīta vairākās paaudzēs, un nav brīnums, ka Jelgavas vārds abās grāmatās minēts vairākkārt.
Cieši sakari Annai Žīgurei izveidojušies ar Jelgavas Latviešu biedrību, tāpēc biedrība aicina jelgavniekus uz tikšanos ar rakstnieci 26. novembrī plkst.14 Zinātniskās bibliotēkas Krišjāņa Barona zālē.
