Svētdienas vakarā ar tradicionālo banketu beidzās 13. mūzikas un mākslas festivāls «Bildes ’97».
Svētdienas vakarā ar tradicionālo banketu beidzās 13. mūzikas un mākslas festivāls «Bildes ’97». Šai laikā tas no maza, mīļa saieta, kurā satikās mūziķi, ir izaudzis par varenu, tradicionālu pasākumu ar Unibankas un masu mediju atbalstu.
Koncertu norises ziņā tas neatšķiras no jebkura liela rokfestivāla, bet izstādes rīkošana drīzāk ir vēlēšanās nokļūt vecajos, labajos laikos, kad «Bildes» to dalībniekiem nozīmēja daudz vairāk. Tomēr katru gadu festivāls paplašinās, tajā iesaistās arvien jaunas un jaunas grupas, un, šķiet, atklāšanas ceremonijā izteiktā cerība, ka «Bildes» notiks līdz pat nākamā gadsimta beigām, piepildīsies.
Varbūt nemaz nedrīkst gribēt, lai simtprocentīgi izdotos viss milzīgais pasākums ar tik daudzu grupu piedalīšanos? Šogad katrā koncertā bija vismaz viena grupa, kura lika aizmirst visas nebūšanas un neveiklības, pakļaudama publiku savam šovam. Vairākas grupas bija īpaši centušās – «Otra puse» savā grandiozajā deju mūzikas šovā izmantoja perkusijas un timpānus, «Zig Zag» piešķīra savam skanējumam industrial iezīmes, bet «Pastardienas trusis» godam bija pelnījis balvu par ieguldījumu latviešu repa attīstībā.
Festivāla programma bija patiešām daudzveidīga, tāpēc būtu ļoti derīgi citugad sadalīt koncertus pa mūzikas žanriem. Tad izpaliktu «alternatīvās» jaunatnes masveida zāles atstāšana, izdzirdot deju mūzikas skaņas vai Olgas priekšnesumu, kā tas bija šoreiz.
Par laimi, mums ir dažas visiem mīļas grupas, kas spēj vienot publiku neatkarīgi no vecuma un matu krāsas. Nobeiguma koncertā tādas bija «Krīdenzi» ar Godmani, Dimiteru un vecajām, labajām dziesmām un «Credo» ar viesmūziķiem no «Melnās princeses», «Līviem» un, protams, savām vecajām dziesmām. Kaut arī abi divi vokālisti bija kaut kur aizklīduši, «Ziņģe par bailēm» skanēja vareni un, šķiet, bija pasākuma kulminācija.
Kad skatītāji bija aizsūtīti mājās, varēja sākties bankets. Pirms tā tika apbalvoti mākslas darbu autori – jau otro, šoreiz skatītāju balvu ieguva Kaspars Bindemanis un viņa melnbaltais pašportrets, tika sumināti arī pārējie «Kates» galdus un «Elco» datortehniku apmākslojušie mūziķi. Vēlāk visi kopīgi tiesāja lielo torti, un Nila Īles perkusiju orķestra skaņu pavadījumā sākās visneoficiālākā daļa, kurā droši vien dzima idejas jaunajām, 14. «Bildēm».
