Nav jau vairs tālu 7. Saeimas vēlēšanas, tāpēc arvien spilgtāk izgaismojas lielās un iluzioniskās izrīcības.
Nav jau vairs tālu 7. Saeimas vēlēšanas, tāpēc arvien spilgtāk izgaismojas lielās un iluzioniskās izrīcības. Tā kā augstākā vara Latvijā pieder tautai, priekšvēlēšanu laikā partijas tai demonstrē savu izdarības un tālredzības potenciālu. Tā kā 5. un 6. Saeimas veidotās valdības, likumdevēju balstītas, pa Latvijas ceļu novedušas tautu klasiskajā banānu valsts stāvoklī (valsts, kas neko neražo), tagadējie solītāji apņemas to aizvest uz Eiropu pa citu ceļu. Pat «Latvijas ceļš» taisa iluzionisku kūleni un korektā veidā nomaina partijas vadītāju, parunā par iespēju strādāt opozīcijā, lai novērstu trūkumus privatizācijā, kurus radījuši un diemžēl turpina radīt pašu partijas pārstāvji. Vienīgi valdības stabilitātes saglabāšanas dēļ pašlaik esot jāatsakās no pāriešanas opozīcijā.
«TB»/LNNK līderi savukārt sniedz patriotiskus paziņojumus, kuros apliecina, ka ir patriotiskāki par pašu Lāčplēsi, tā izaicinot krievu patriotus uz Iļjas Muromieša cienīgām atbildēm.
Daudziem patriotisma jūtas saistās ar asinsizliešanu un līķiem, nevis ar mērķtiecīgu darbu tautsaimniecībā, lai patiešām uzlabotu tautas dzīves apstākļus. Tiek aizmirsta sensenā patiesība, ka pārestības un netaisnības atmaksāšana ar to pašu rada jaunas un nebeidzamas pārestības un netaisnības (Dienvidslāvija, Bosnija, Āfrikas cilšu kari). Ieskatīsimies arī mūsu pašu vēsturē. 1939. – 1940. gadā Latvijas sabiedrībā noteicošais bija pretvācu noskaņojums. Tāpēc Hitlers mierīgu sirdi mūs atdāvināja Staļinam. Bet pēc gada Latvija vāciešus sagaidīja kā glābējus, jo bija piedzīvota Staļina 1941. gada asinspirts.
Šobrīd mēs zemojamies Džoņiem un Biliem. Bet aizmirstam, ka Krievijai, ja tur pie varas nāks saprātīgi taupīga valdība, var pietikt savu ostu savu izejvielu eksportam un pastāv arī iespēja tās atrast citās valstīs.
Latvijā nav ne lauksaimniecības, ne rūpniecības. Ir tikai trīs darbi – pacelt, panest, nolikt. Nevajag ne izglītības, ne intelekta, pietiek ar padevību un izpildīšanas iemaņām. Vedam un kraujam, kraujam un vedam, pa ceļam nojaucot kādu dzelzceļa līniju. Dibinām pasažieru aizvešanas un atvešanas biedrības un kas zina, ko vēl, lai tikai imitētu lietišķu aizņemtību.
