Septembra beigās mums, grupai konsultāciju biroja agronomu, sakoptāko pagastu konkursa laureātu un pagastu vecāko, bija izdevība vērot un mācīties, kā dzīvo un strādā Dānijas lauksaimnieki.
Septembra beigās mums, grupai konsultāciju biroja agronomu, sakoptāko pagastu konkursa laureātu un pagastu vecāko, bija izdevība vērot un mācīties, kā dzīvo un strādā Dānijas lauksaimnieki. Apmeklējām mācību centru Okerkebijas pilsētiņā Bornholmas salā. Mūsu mācību programma cieši sasaucās ar ES PHARE projekta demonstrējumu saimniecību aktivitātēm šajā gadā.
Nedēļas laikā mēs apmeklējām visu līmeņu konsultāciju dienestus. Valstī ir 367 konsultāciju biroji, katrs konsultants ir specializējies ļoti šaurā jomā. Tā, viens atbild par graudaugiem, cits – par kartupeļiem, vēl cits – par aitām, cūkām utt.
Zemnieku saimniecībās bijām kopā ar konsultantiem, apmeklējām vairākas dārzeņu un vistu audzētāju biosaimniecības. Šķiet, pie lielas bagātības viņi vēl nav tikuši, jo dāņi tikai pēdējos gados ir spējīgi maksāt par dārgāko bioprodukciju.
Mūsu brauciena laikā Dānijā bija gada otrā šķidrmēslu izvešanas kampaņa, pirmā ir aprīļa beigās. Salā viss smaržoja pēc vircas.
Dāņi ļoti ievēro harmonijas likumu – lai būtu pareizā attiecībā zemes platība un mājlopu daudzums. Piemēram, uz hektāra zemes var turēt ne vairāk par 50 cūkām. Ja platība ir mazāka, jāslēdz līgums ar kaimiņiem par šķidrmēslu izkliedēšanu viņu laukos. Pie kūtīm obligāti jābūt šķidrmēslu krātuvei, turklāt tik lielai, lai mēslus varētu krāt deviņus mēnešus.
Lai aplami nepiesārņotu augsni, ir noteikts, cik procentu no iestrādātā slāpekļa mēslojuma ir jāizmanto ražas veidošanai. Graudaugiem, piemēram, tas ir 45 procenti. Ja aprēķinātā raža nav iegūta un viss paredzētais slāpekļa daudzums nav izmantots, zemnieku gaida sods par dabas piesārņošanu.
Tehnikas iegādei, celtniecībai un citiem lieliem un dārgiem darbiem dāņu zemnieks ņem kredītu, kas atmaksājams 15 – 20 gadu laikā. Daļa zemnieku dārgo tehniku nomā no servisorganizācijām.
Ja saimniecības lielums nepārsniedz 30 hektāru, zemniekam lauksaimnieka izglītība nav nepieciešama, taču obligāta tā ir lielākas saimniecības īpašniekam. Viņam vajadzīga arī zaļā apliecība, kas nozīmē pašam saimniecībā dzīvot, vadīt un nodarboties ar lauksaimniecību.
Tēvs dēlam īpašumu uzdāvināt vai novēlēt nevar. Likums noteic, ka dēlam šis īpašums ir jānopērk. Tā vērtību nosaka valsts iestādes. Ja bērni īpašumu nepērk, to var iegādāties citi, arī ārzemnieki. Pieprasījums ir ļoti liels.
Ja zemnieks ar ģimeni nolēmis atpūsties vai arī ir saslimis, tajā laikā viņu saimniecībā aizstāj konsultāciju biroja kvalificēts darbinieks. Zemnieks par to maksā konsultāciju birojam, kas savukārt norēķinās ar aizstājēju.
Graudaugi Dānijā ir iesēti ar ideāli taisnu tehnoloģisko sliedi, vajadzības gadījumā tos laista. Katrai zemnieka saimniecībai ir noteikta laistīšanas ūdens norma.
Statistika:
1996. gadā Dānijā bija 6700 fermeru zemes īpašnieku, vidējais saimniecības lielums – 40 ha, lauksaimniecības produkciju eksportē 63 procenti, caurmērā no govs izslauc 6951 kilogramu četrprocentīga piena, no sivēnmātes iegūst gadā vidēji 21,6 sivēnus, ziemas kviešu ražība ir septiņas astoņas tonnas no hektāra. Lauksaimniecībā strādā četri procenti iedzīvotāju.
Pēc Dānijā redzētā atliek vien vēlēties, lai tā būtu arī pie mums.
Nekas jau nav neiespējams!
