Rīt uz gadskārtējo pārskata un vēlēšanu konferenci pulcēsies lauksaimniecības darbinieku arodbiedrības biedri.
Rīt uz gadskārtējo pārskata un vēlēšanu konferenci pulcēsies lauksaimniecības darbinieku arodbiedrības biedri. Klusiņām, lietišķi apspriedīs savas problēmas, ievēlēs vadību. Taču joprojām daudzi jo daudzi lauksaimnieki, un ne tikai viņi, nav tikuši skaidrībā par arodbiedrības lomu mūsdienu sabiedrībā.
Dzintra Kļaviņa, lauksaimniecības darbinieku arodbiedrības Jelgavas komitejas priekšsēdētāja, par to var stāstīt un skaidrot bez gala, jo uzskata, ka šīs organizācijas nozīmīgums var tikai palielināties. Piemēram, arodbiedrības ir tās, kas nemitīgi interesējas par strādājošo pārkvalificēšanu, par nodarbināšanas iespējām, par darba apstākļu uzlabošanu, darba likumdošanas ievērošanu un daudz ko citu. «Ja darbinieks nelikumīgi atbrīvots no darba un viņam, lai «atkarotu» taisnīgumu, jāgriežas tiesā, tad noteikti ir vajadzīgs jurista padoms. Bet mēs visi taču zinām, cik tie izdevumi ir lieli,» stāsta Dzintra Kļaviņa. «Ja šis darbinieks meklē palīdzību mūsu arodbiedrībā, jurista pakalpojumi viņam ir par brīvu. Tos ir izmantojuši diezgan daudzi, piemēram, divas nelikumīgi no darba atlaistas «Zemgales piena» darbinieces.»
Drīzumā Dzintra Kļaviņa un citu nozaru arodbiedrību pārstāvji tiksies ar Jelgavas domniekiem, jo ļoti aktuāla Jelgavā kļūst nodarbinātības problēma. «Tātad reģionālās attīstības plānotājiem jānāk klajā ar savām ziņām un pētījumiem par darbaspēka iespējamo pieprasījumu. Jo tikai tad var organizēt mācības, kad zina specialitāšu pieprasījumu,» saka priekšsēdētāja. «Latvijā reizē ar ārzemju firmām un uzņēmumiem ienāk ārzemju tehnoloģijas, taču mūsu cilvēki tām nav gatavi. Tas nozīmē, ka reizē ar firmas veidošanu jāmāca strādnieki. Un patiesībā mēs nedrīkstam pieļaut, ka Latvijas ļaudis tiek izmantoti kā nenormāli lēts darbaspēks Rietumu uzņēmēju interesēs. Diemžēl tā notiek.» Tāpēc Jelgavas arodu biedrības ir plānojušas kopā ar patērētāju interešu aizsardzības kluba vadītāju Teklu Žabovu doties pārbaudēs uz uzņēmumiem. Pārbaudīs darba apstākļus, izdarīs gaisa analīzes un citu. Vai mazums dzirdēts par sliktajiem šuvēju darba apstākļiem? Pārbaudīs un, ja vajadzēs, strādniekus aizstāvēs.
Protams, viens no svarīgākajiem arodbiedrības uzdevumiem ir panākt koplīgumu noslēgšanu visos uzņēmumos. Jo tieši koplīgums regulē visas darba devēja un darba ņēmēju attiecības, tas ir dokuments ar juridisku spēku, un tā neievērošanas gadījumā var griezties tiesā. Ja nav līguma, nav arī darba ņēmējiem tiesību. «Koplīgums – tas ir pareizi sakārtotas darba attiecības,» uzsver Dzintra Kļaviņa. Un viņas viedoklis ir tāds, ka lauksaimnieku arodu biedrībā būtu jāstājas arī zemniekiem. Vai mazums arī viņiem vajadzību pēc atbalsta, pēc pleca sajūtas, kā saka priekšsēdētāja. Un piemēram viņa min Cēsu nemierniekus, kam ļoti bija vajadzīga jurista palīdzība gan dokumentu, gan prasību pareizai noformēšanai. Arodbiedrība savējiem palīdzētu, cik spēj. Jo arodbiedrības biedri maksā biedra naudu – vienu procentu no algas. Daudz tas nav, taču pietiekami, lai sūrā brīdī paglābtu.
«Arodbiedrības ir vajadzīgas, mūsu cilvēki tikai to vēl nav sapratuši. Tāpat kā daudz ko citu šajos pārmaiņu laikos. Viens nav cīnītājs, taisnību izcīnīt var tikai tad, ja līdzās ir vēl kāda plecs. Paskatiet, kas notiek ārzemēs, kā arodbiedrības aizstāv darba ņēmēju intereses, kā organizē streikus un dažādas citas akcijas. Un tur taču darba apstākļus nevar salīdzināt ar mūsējiem. Ja arodbiedrības būtu liekas, tur to nebūtu. Protams, mums ir jāmācās, jāaug un reizē jāaudzina un jāizglīto arī jaunās paaudzes sabiedrība,» uzskata Dzintra Kļaviņa.
