Naktī no pagājušās ceturtdienas uz piektdienu Saeimas namā Jēkaba ielā gaisma logos nenodzisa līdz pašam rītam – varonīgie tautas priekšstāvji nerima balsot par nākamā gada valsts budžetu līdz puspieciem rītā, kamēr beidzot visu sabalsoja.
Naktī no pagājušās ceturtdienas uz piektdienu Saeimas namā Jēkaba ielā gaisma logos nenodzisa līdz pašam rītam – varonīgie tautas priekšstāvji nerima balsot par nākamā gada valsts budžetu līdz puspieciem rītā, kamēr beidzot visu sabalsoja.
Jau balsošanas sākumā sākās nelāgi kašķi partiju starpā – «Latvijas ceļš» līdz sirds dziļumiem apvainojās uz Demokrātisko partiju «Saimnieks», kas no Ārlietu ministrijas budžeta izplēsa piecus tūkstošus latu un aizvirzīja tos… muzeju vajadzībām. Uz 1,2 miljardu kopbudžeta fona 5000 latu ir nieks, taču kliegšana izvērtās skaļa. Tikmēr «Tēvzemei un Brīvībai / LNNK» uz «saimniekiem» apvainojās vēl smagāk – tā, ka sāka jau ost pēc valdības krīzes jeb pilnīgas izjukšanas ar nepārskatāmām sekām. Viss sākās ar to, ka apmiegojies Saeimas vairākums vēlīgi atbalstīja DPS ministru Ziedoņa Čevera un Jura Celmiņa priekšlikumus par to, ka derētu iekšlietu, izglītības un medicīnas vajadzībām paņemt naudu no Latvijas Bankas (LB) peļņas. Saeima jau tā pretēji LB prezidenta Eināra Repšes izmisīgajiem lūgumiem bija nobalsojusi, ka divi miljoni latu jāpasmeļ no LB peļņas. Par to valdība bija puslīdz vienojusies, bet Z. Čevers un J. Celmiņš panāca, ka no LB naudas maisa «izplēšami» vēl 840 tūkstoši latu. Tas jau bija par daudz. E. Repše bargi norādīja, ka Saeima rīkojas nelikumīgi un acīmredzot vēlas, lai LB palaiž naudas drukāšanas mašīnu jeb sāk lata devalvāciju. No LB peļņas ņemt naudu neļaujot likums, turklāt LB pašai vajadzīga nauda, jo tai jāpalielina pamatkapitāls līdz 25 miljoniem latu. Premjers Guntars Krasts solidarizējās ar E. Repši un Z. Čeveram tā pateica, nu tā pateica… Vārdu sakot, pateica, ka izvirzīs jautājumu par to, ka Z. Čeveram un J. Celmiņam derētu demisionēt. Arī Z. Čevers rīta pusē nepalika atbildi parādā un ieminējās, ka G. Krasta izteikumu pamatā laikam esot negulētā nakts.
Visas nākamās dienas pagāja sarunās par iespējamo valdības «sašaurināšanu» vai «nesašaurināšanu», taču patiesībā jau konflikta pirmsākumā bija skaidrs, ka vismaz šobrīd īsta krīze nav gaidāma. Pirmām kārtām DPS ne prātā nenāktu palikt valdībā, no kuras izmests tās līderis Z. Čevers. «Stabila mazākuma valdība» arī pie pašreizējā spēku sadalījuma Saeimā neizskatās nopietns pasākums. Un būtu visai jocīgi, ja uz Luksemburgas galotņu tikšanos brauktu demisionējušas valdības premjers.
Luksemburgā sestdien un svētdien būs runa par Latvijas iesaistīšanos vai neiesaistīšanos Eiropas paplašināšanas tuvākajā kārtā, un kā tas būtu, ja kāds no augstajiem Eiropas kungiem nopietni ņemtu tādu premjeru, kas pārstāv «nodegušu teijāteri» jeb sīkas valstiņas bijušo kašķīgo valdību. Trīs lielās partijas cita citu mīl kā zobu sāpes, taču ir tik pamatīgi sapītas savā starpā, ka nekur tā vienkārši aiziet nevar. Trijatā ir dalīti amati lielu un mazu uzņēmumu padomēs; trīs daļās, kādu gabaliņu atmetot ceturtajam koalīcijas partnerim LZS, KDS, sadalīti gan labumi, gan atbildība. Ja G. Krasts gribēs Andra Šķēles stilā sist dūri uz galda, uzstājot savu viedokli, viņam var iziet plāni – var iznākt tā, ka viņš aiziet, bet valdība paliek. Par laimi valstij, tautai un pašiem politiķiem, «budžeta nakts» konflikts ir garām un strīdnieki ir puslīdz salabuši… Tas gan ir līdz nākamajai reizei.
Varas gaiteņos tagad tiek kalti plāni, kā pieņemt tādus spēles noteikumus, kas turpmāk novērstu ministru uzstāšanos pretēji valdības līnijai. Var jau būt, kaut kādi punkti tiks ierakstīti koalīcijas līgumā, taču lielos vilcienos Latvijas politikas spēles noteikumi paliks vecie: «Ak, tu man tā? Labi, tad es tev tā!»
Bet budžets, par spīti drūmām prognozēm, nav nemaz tik briesmīgs – ar to var strādāt. Smagi «apdalīta» ir vienīgi Aizsardzības ministrija, kurai iedots uz pusi mazāk naudas, nekā tā būtu gribējusi. 0,67 procenti no nacionālā kopprodukta ir uz pusi mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvijas deputāti pretendē uz Eiropas čempionu godu nevērībā pret savas valsts aizsardzības resora vajadzībām. Citādi tas naudas mazumiņš, kas Latvijai ir, sadalīts puslīdz sekmīgi – šis tas ticis izglītībai, šis tas – slimnīcām, kāds nieks kultūrai, kāda drusciņa – pašvaldībām. Neviens nav priecīgs, bet kaut kā ķepuroties varēsim.
