Ina (vārds mainīts – Red.) jau vairākus gadus oficiāli skaitās bērnu patversmes audzēkne.
Ina (vārds mainīts – Red.) jau vairākus gadus oficiāli skaitās bērnu patversmes audzēkne. No turienes meitene regulāri bēg pie kāda paveca vīrieša, kas viņu seksuāli izmanto. Pašlaik Ina atrodas psihoneiroloģiskās slimnīcas bērnu nodaļā, uz kurieni viņu atveda 15. novembrī. Pēc izmeklēšanas apstiprinājās, ka meitene ir psihiski pilnīgi vesela.
Radikāli jāmaina vide
«Ina nav psihiski slima, bet pilnīgi vesels bērns, kas ievirzīts negatīvā dzīves ceļā. Viņa nesaprot, ko dara, viņas ģimenes pieredze ir negatīva, pieaugušie ir nodarbojušies ar Inas personības kropļošanu, no deviņu gadu vecuma viņu seksuāli izmantojot,» saka bērnu psihiatre Ludmila Zilbermane.
Dakteres Zilbermanes 25 gadu darba mūžā šis ir vienīgais gadījums, kad vīrietis, pie kura meitene uzturējusies, savās netīrajās lietās tik aktīvi mēģina apsūdzēt citus cilvēkus, kas bērnam grib palīdzēt. Meitenei par seksuālu izmantošanu no paša sākuma tiek maksāts.
«Tā ir seksuāla vardarbība, jo meitene ir nenobriedusi personība un viņai tā ir psihiska trauma,» saka daktere Zilbermane.
Ar Inu ir sācis strādāt psihiatrs, daudzas lietas meitene sāk saprast un nožēlot. Bet nav nekādu garantiju, ka tā tas būs arī pēc tam, kad meiteni no slimnīcas izrakstīs. Lai labotu personību, vajadzīgs darbs vairāku gadu garumā.
Psihoneiroloģiskajā slimnīcā ir jāstrādā ar garīgi slimiem, nevis veseliem cilvēkiem, bet bērniem, kas cieš no pieaugušo vardarbības, valstī nav iestādes, kur viņi varētu saņemt palīdzību. «Bērnu, kas cietuši no pieaugušo vardarbības, pie mums ir daudz. Ir tādi, kas sisti. Viens bērns pēc tam, kad tēvs viņu bija nežēlīgi sitis, sadzērās tabletes,» stāsta L. Zilbermane.
Ina slimnīcā iejutusies labi, viņa jau daļēji saprot un spēj atšķirt labo no ļaunā. Meitene slimnīcā mācās un apgūst 2. klases vielu.
Līdz Ziemassvētkiem Ina uzturēsies slimnīcā, bet pēc tam viņa būs jāizraksta un jānogādā atpakaļ patversmē.
«Man kā sievietei un mātei nav pieņemams tas, ka meitene nonāks atpakaļ patversmē, no kuras turpinās bēgt un atkal darīt to, kas viņai jau iepaticies,» saka L. Zilbermane.
Slimnīcas mediķi uzskata, ka Inu vēl varētu glābt, ja pilsētas bāriņtiesa viņai spētu atrast patversmei līdzīgu iestādi tālu no Jelgavas, lai pilnīgi citā meitene sāktu jaunu dzīvi.
Patversme nav mājas
Jelgavas bāriņtiesas priekšsēdētāja Īrisa Turčinska stāsta, ka Jelgavas tiesā Inas mātei un tēvam ir atņemta vecāku vara uz trim nepilngadīgiem bērniem.
«Inu ievietojām patversmē, taču viņa to jau sākumā nepieņēma, bēga no tās,» saka Ī. Turčinska. « Patversme nav slēgta iestāde, tādēļ meiteni nevarēja turēt aiz atslēgas. Pēc tiesas uz Inas aizbildniecību pieteicās tuva radiniece, kas solīja Inu skolot un audzināt. Sākumā meitene tiešām gāja skolā, beidza 1. klasi. Bet drīz viss sākās no gala un radinieces aizbildniecība tika pārtraukta, tādēļ Ina atkal nonāca patversmē.»
No neoficiāliem avotiem Jelgavā zināmas vairākas mazgadīgas prostitūtas vecumā no 11 līdz 14 gadiem.
«Seksuālā vardarbība pret Inu ir notikusi pirms vairākiem gadiem. Šobrīd meitene domā, ka tas ir normāli, viņa ir pie tā pieradusi un viņai patīk tas, ko dara. Klaiņojošiem un seksuāli izmantotiem bērniem būtu vajadzīga pavisam cita iestāde, nevis patversme,» uzskata bāriņtiesas priekšsēdētāja. «Zēniem tāda jau ir, meitenēm tik drīz nav gaidāma. Varbūt Jelgavā vai citur Latvijā atrastos kāda labdarības organizācija, kas būtu ar mieru uzņemties viņu aprūpi un audzināšanu? Ar šādiem bērniem nopietni jāstrādā psihologam, sociālajam darbiniekam, pedagogam. Bērnu patversme nav tā vieta, kas mainīs šo bērnu dzīvi.»
Trūkst mīlestības un naudas
Pilsētas bērnu tiesību aizsardzības inspektore Marija Kolneja teic, ka vīrietis, pie kura mitinājusies Ina (un iespējams, ne viņa vien), sākumā mēģinājis visiem apgalvot, ka ir meitenes vecaistēvs. Kad pierādījās, ka tā nav, viltus vectētiņš sācis stāstīt, ka pats uzaudzis bērnunamā, un zinot, kā tur izturoties pret bērniem. Inu esot saticis uz ielas, kad meitene bijusi ļoti nosalusi. Viņš uzaicinājis viņu pie sevis iedzert tēju un sasildīties.
«Uzskatu, ka mums šobrīd visvairāk trūkst divu lietu: mīlestības un līdzekļu. Mums ir nepareiza tendence vienā patversmē ievietot 110 bērnu no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm,» atzīst M. Kolneja.
Dzīvu vecāku bāreņi
Bērnunama patversmes direktore Maija Neilande stāsta, ka patversmē galvenokārt mīt dzīvu vecāku bāreņi, kuru mātēm un tēviem uz laiku vai pavisam ir atņemtas vecāku tiesības. Viņi šeit nonāk ar bāriņtiesas lēmumu.
«Bērni, dzīvodami šeit, it kā aizmirst to sāpi, ko nodarījuši tuvākie cilvēki, un sāk atkal ilgoties pēc vecākiem,» saka M. Neilande. «Inu patversmē ievietoja 1994. gadā, viņa šeit bija īsu laiku. Meitene bēguļoja, mēģinājām uz dienu viņu pat ieslēgt istabiņā, bet tas nelīdzēja, jo viņa kā mērkaķēns rāpās pa sienām un atrada iespēju aizbēgt. Kad tikāmies ar Inas tēvu, viņš teica, ka neko nezina par meitas atrašanās vietu un nodarbošanos. Kad no rīta aizgājām pie vīrieša, kas «pietur» Inu, redzējām, ka meitenes uzvedība neatbilst viņas vecumam – Ina lieto alkoholu, smēķē, istabas stūrī savandīta stāvēja «naktsprieku» gulta. Vīrietis pret mums bija agresīvs. Vēlāk, izrunājoties ar Inu, meitene nenoliedza, ka viņai patīk darīt to, ko liek vīrietis. Ir dzirdēts, ka pusaudze par 5 santīmiem piepelnās arī ar citiem vīriešiem,» saka M. Neilande.
Acīs – tukšums
Slimnīcā Inu satiku pusdienojot. Klusa, sīciņa un mierīga meitene. Brīdi likās, ka viņa ar dzīvi ir apmierināta, taču lielajās, brūnajās acīs bija jaušams tukšums.
Ina atceras savu māmiņu.
«Viņa strādāja vairākos darbos, atceros, arī bērnudārzā, tēvs vienmēr dzēra un spieda to darīt arī mammai, pamazām arī viņa nodzērās. Mamma nomira. Mani, māsu un brāli aizveda uz patversmi. Ir vēl arī divas vecākas māsas, kas dzīvo savu dzīvi,» stāsta meitene. «Jāņonkuli (vārds mainīts – Red.) satiku uz ielas, viņš mani uzaicināja ciemos, dzērām tēju, runājām par dzīvi.» Skops ir meitenes stāsts. Tomēr tas apstiprina to, ka vīrietis neķītrā veidā Inu ir izmantojis. Viņš viņai maksājis santīmus. Lai arī cik labi viņai klātos slimnīcā, meitene vēlas tikt atpakaļ patversmē, kur viņai būtu lielāka brīvība. Tagad Ina saprot, ka iekļuvusi neīstajā kompānijā, un solās, ka tā vairs nebūšot.
Minēto vīrieti «Ziņām» neizdevās sastapt, taču kaimiņi apliecina, ka ir redzējuši pie viņa nākam mazgadīgas meitenes vairākkārt, pēdējo reizi tas noticis pirms nepilnām divām nedēļām, kad Ina jau bija slimnīcā. Tātad viņa nav vienīgā «onkuļa» viešņa.
Faktus pārbauda kriminālpolicija
Jelgavas rajona un pilsētas policijas pārvaldes nepilngadīgo lietu inspekcijas priekšniece Skaidrīte Krastiņa teic, ka šajā gadījumā krimināllieta nav ierosināta, jo, ginekoloģiski izmeklējot meiteni, nav apstiprinājies fakts, ka viņa izmantota dzimumceļā, un pārējam (orālam seksam) trūkst lietisku pierādījumu. Par dzīvokli, kurā uzturas «onkulis», un pašu vairākkārt tiesāto vīrieti ir ziņots kriminālpolicijai, kas uzņēmusies šo jautājumu risināt.
