Vakar Luksemburgā tikās visu Eiropas Savienības valstu, izņemot Spānijas, vadītāji, lai vienotos par ES paplašināšanas sākumu. Šodien pulcējas ES Ministru Padome, biežāk saukta ES Padome.
Vakar Luksemburgā tikās visu Eiropas Savienības (ES) valstu, izņemot Spānijas, vadītāji, lai vienotos par ES paplašināšanas sākumu. Šodien pulcējas ES Ministru Padome, biežāk saukta ES Padome. Tās pārstāvji tiekas ar visu 11 kandidātvalstu (10 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Kipras) premjeriem un ārlietu ministriem, tostarp arī no Latvijas.
Latvija – otrajā piecniekā
Zviedrija un Dānija centās panākt Latvijas iesaistīšanu sarunu pirmajā kārtā. Luksemburgas valsts piedāvātais projekts paredz, ka formālās sarunas sāks ar sešām Eiropas Komisijas ieteiktajām valstīm, bet visas kandidātes piedalīsies sarunu atklāšanas sanāksmē. Par «otrā piecnieka» valstu, tostarp Latvijas, uzaicināšanu uz sarunām lems nākamajās ES galotņu sanāksmēs, un tās tiks uzaicinātas sākt sarunas, kad būs tam gatavas – nav izslēgta iespēja, ka kopā ar pirmo kārtu. Šāds lēmums mazina atšķirību starp sešām sarunām ieteiktajām kandidātēm – Poliju, Čehiju, Ungāriju, Slovēniju, Igauniju un Kipru – un tām pretendentēm, kuras komisija neuzskata par gatavām sarunu sākšanai. Sarunu atklāšanas sanāksme tiek plānota nākamā gada 31. martā.
Korupcija bīstamāka par gauso naturalizāciju
Iepazīstoties ar Eiropas Komisijas (EK) dokumentiem, redzams, ka nepilsoņu un minoritāšu problēma nebūt nav galvenais «klupšanas akmens» Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību.
Eiropas Komisijas atzinums par Latvijas pieteikumu iestāties ES ir sastāvdaļa ES paplašināšanas plānam «Agenda 2000» («Darba kārtība 2000»). Vispārīgās situācijas novērtējumā EK atzīmē: «Latvijai jāveic pasākumi, kas paātrinātu naturalizācijas procesu, lai krieviski runājošajiem nepilsoņiem būtu iespējams labāk integrēties Latvijas sabiedrībā.» Ir ievērots, ka Latvijai «ir stabilas institūcijas, kas garantē likumu varu un cilvēktiesības». Aizrādījumi par gauso naturalizāciju ir minēti, taču saturā maigi.
To nevar sacīt par tieslietu un iekšlietu sistēmas vērtējumu: «Tieslietu un iekšlietu jomā Latvija sāk no zema līmeņa un gatavošanās procesā saskaras ar lielām grūtībām. Ja Latvija vēlas vidēji īsā laikā būt gatava pildīt pamatlikumus (acquis communautaire), te nemitīgi būs jāiegulda milzīgas pūles (pasvītrojums mans – J.S.).» Cituviet: «Galvenās institucionālās problēmas sakņojas resursu ierobežotībā un pieredzējušu darbinieku nepietiekamībā, kā arī vadības trūkumos, kas noved pie darbības neefektivitātes un korupcijas.»
Tātad tieši tieslietu un iekšlietu nesakārtotība un vadības korumpētība ir visvājākais punkts Latvijas attīstībā.
Niķi jāatmet
Pamanīts ir arī kas cits: «Minimālā alga ir procentuāli ļoti liela salīdzinājumā ar vidējo algu valstī, un tas liek domāt, ka lielākā daļa algu ir zemas. (..) Plaši ir izplatīta izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, it īpaši uzņēmējdarbības sektorā, un joprojām ir nopietnas grūtības ar valsts ieņēmumu iekasēšanu. Reālajiem nodokļu maksātājiem nodokļu nasta ir jau relatīvi smaga, tāpēc vienīgais reālais priekšlikums valsts ieņēmumu palielināšanai ir uzlabot ieņēmumu pārvaldi un iekasēšanu.» EK vērojumiem nav palicis apslēpts arī bezdarbs. ES rūpējas par kvalitatīvām pilsoņu un varas attiecībām ikvienā dalībvalstī.
EK atzinumā ir arī rindas, kas izskaidro kādreiz rūpnieciskās Jelgavas tagadējo nabadzību. «Latvija ir vienīgā (no visām kandidātēm ES), kuras rūpniecībā joprojām turpinās lejupslīdes process.»
Lasot «Agenda 2000» dokumentus, pārliecināmies, ka nākotnes prognozēs EK ar Latviju rēķinās jau kā ar ES valsti.
Latvija ir vajadzīga Eiropas Savienībai gan ģeopolitiskā, gan dabas īpatnību, gan zinātnieku prātu ziņā. ES ir palīgs valsts sakārtošanā, labklājības celšanā, kā arī drošības garants.
Šodien Luksemburgā jautājums neizšķiras par uzņemšanu, bet par sarunu sākšanu. Eiropas Parlaments (EP) nesen paziņoja, ka vēlams sākt sarunas ar visām kandidātēm uzreiz, Eiropas Komisija uzskata, ka jārunā ar sešām, starp kurām nav Latvijas, pārējās atliekot uz nākamo kārtu. EP jautājumus risina politiskā skatījumā, bet EK – ar analizējošu un pragmatisku pieeju. ES Padomes lēmums šodien apstiprinās vienu no variantiem.
ES vadība organizēta tā, ka nekad viena no vadošajām institūcijām nevar patstāvīgi pieņemt lēmumu ES vārdā bez citas akcepta. Ja sarunas par iestāšanos ar Latviju sāks nākamgad pavasarī, būs jāpaātrina visi reformu procesi, papildus jāiegulda līdzekļi. Ja ne, notiks tas pats, vienīgi gausāk. Rezultāts nav izšķirošs procesam, bet tikai laikam.
Mēs tiecamies iekļūt Eiropas vilcienā, taču tas ir moderns ātrgaitas vilciens, kas neapstājas, bet turpina kustēties. Integrācija ES nav sacensība, bet dzīves sakārtošana. Liktenīgs būs valsts pilsoņu referendums nākotnē.
