Oļegs, Jelgavas 2. ģimnāzija, 10. klase: – Latviešu skolā mācos kopš piektās klases, jo to gribēja mani vecāki, tā ka īpašu grūtību man nav.
Oļegs, Jelgavas 2. ģimnāzija, 10. klase:
Latviešu skolā mācos kopš piektās klases, jo to gribēja mani vecāki, tā ka īpašu grūtību man nav. Lai gan ģimenē runājam krieviski, nav grūti pārslēgties uz latviešu valodu. Šis ir man pirmais gads ģimnāzijā, klasesbiedri ir jauki, arī pats nejūtos apsmiets. Mācībās esmu vidējs, bet cenšos sasniegt labāko rezultātu. Nepadodas fizika. Nekādā gadījumā nenožēloju izvēli mācīties latviešu skolā, jo zinu, ka pēc tās beigšanas ir lielākas iespējas iestāties augstskolā.
Tatjana, Glūdas pamatskola, 6. klase:
Es latviešu skolā mācos jau kopš 1. klases. Uz to pamudināja mana mamma, jo viņa pati tur strādā. Visi mani draugi pārsvarā ir latvieši, tāpēc valodu pārzinu diezgan labi. Pateicoties skolotājiem, esmu piedalījusies dažādos radošos konkursos un pierādījusi sevi. Mājās runājam krievu valodā, un tas man patīk. Latviešu sabiedrībā esmu iejutusies jau kopš bērnības, tā ka problēmu nav. Arī domāju un sapņoju latviešu valodā.
Viktorija, Jelgavas vakara (maiņu) vidusskola, 10. klase:
Man nepatīk ne latvieši, ne arī viņu valoda. Mana dzīve paiet, darbojoties un domājot krievu valodā. Tā esmu audzināta. Pamatskolas vielu apguvu krievu skolā, bet vidusskolas izglītību turpinu latviešu skolā. Atklāti sakot, ir grūti, un nezinu, vai varēšu dubulto slodzi izturēt. Vecāki ļoti atbalsta manu izvēli mācīties latviešu vidusskolā, bet draugi to nosoda.
Natālija, Jelgavas 1. ģimnāzija, 10. klase:
Natālija pirmo gadu mācās latviešu skolā. Pirms tam mācījusies Jelgavas 2. pamatskolā. Lēmumu pāriet uz jaunu skolu viņa bija jau pieņēmusi sen, tikai atlikusi to līdz vidusskolai. Vecāki Natāliju atbalstīja, bet ar bijušajiem klasesbiedriem viņai radušās nesaskaņas, draudzība ir zudusi, jo viņi meiteni sākuši apsaukāt.
Natālijai pirmās nedēļas 1. ģimnāzijā bija grūtas, jo viņa nevienu tur nepazina. «Tagad skolā jūtos labi, esmu ieguvusi jaunus draugus, mani neviens neatstumj un neapsaukā,» stāsta meitene.
Natālijai grūtākais priekšmets ir latviešu valoda, taču skolotāji pret viņu izturas ļoti labi, pat palīdz.
Natālija uzskata, ka krievu skolā jāmācās vairāk. Ja meitenei būtu iespēja atgriezties vecajā skolā, viņa to neizmantotu, jo šajā ir jau pierasts. «Tomēr arī 2. pamatskolā nebija slikti,» viņa teic.
Ģimenē ar mammu Natālija sarunājas latviski, jo mamma darbā atrodas starp latviešiem, bet ar pārējiem ģimenes locekļiem – krieviski. Pārnākot mājās no skolas, Natālijai ir grūti adaptēties valodas ziņā: «No sākuma runāju latviski, bet vēlāk – krieviski.»
