Tālava ir Latvijas varoņu zeme. No tās sētām ir nākuši daudzi Latvijas brīvības cīnītāji, arī ģenerālis Jānis Balodis.
Tālava ir Latvijas varoņu zeme. No tās sētām ir nākuši daudzi Latvijas brīvības cīnītāji, arī ģenerālis Jānis Balodis.
Trikātas pagastā Baložu dzimta mitusi jau kopš 17. gadsimta beigām. Un tur, Vēžnieku mājās, 1881. gada 21. februārī dzimis Jānis Balodis. Pirmo izglītību viņš guvis Trikātas draudzes skolā. Tā kā vecāki bijuši mazturīgi, vidusskolai līdzekļu nav pieticis. Jānis izvēlējies karavīra gaitas. Viņš dienējis kādā Kauņas garnizona pulkā Lietuvā. Beidzis karavīra un kaprāļa dienestu, Jānis Balodis iestājies Viļņas karaskolā un pēc tās beigšanas 1902. gadā nosūtīts uz Daugavpils pulku.
1904. gadā sākās Mandžūrijas karš. Turp nosūtīja arī Jāņa Baloža divīziju. Cīņās ar japāņiem viņu smagi ievainoja.
Pēc izveseļošanās virsleitnants Jānis Balodis atkal devās uz Viļņu, lai stātos dienestā, kur papildināja zināšanas kara mākslā. 1914. gadā Baloža pulks cīnījās Austrumprūsijā. Viņu ievainoja un saņēma gūstā.
Trīs gadus Jānis Balodis pavadījis Vācijas gūstekņu nometnēs, 1918. gada novembrī kopā ar krievu gūstekņiem atgriezies Rīgā un ieraudzījis, ka latviešiem ir sava valsts. Latvijas armijā viņš iestājies par virsnieku rezerves rotas komandieri un nešaubīdamies devies kaujās par tēvzemes brīvību. Latvijas vēsturē leģendāri palikuši pirmā nacionālās armijas pavēlnieka Oskara Kalpaka pēdējie vārdi: «Balodi, paliec manā vietā!»
Balodis pārņēma Kalpaka bataljona vadību un veda to kaujās pie Ventas un Saldus. Šo pirmo bruņoto spēku Jānis Balodis izveidoja par spēcīgu Latvijas armijas pamatu. Vēlāk jau Jānis Balodis tika iecelts par brigādes, tad – dienvidu grupas virspavēlnieku. 1919. gada jūlijā dienvidu grupu pārdēvēja par Kurzemes divīziju un Balodi iecēla par tās komandieri. Divīzija gatavojās sākt Latgales atbrīvošanu. Brīvi jau bija Līvāni, kad pienāca ziņas no Rīgas un Jelgavas: plašā frontē uz Rīgu dodoties Bermonta karaspēks. Bermontam izdevās aiziet līdz Rīgas tiltiem un izveidot fronti gar Daugavu. Pagaidu valdība par Latvijas armijas virspavēlnieku iecēla Jāni Balodi līdzšinējā virspavēlnieka Sīmansona vietā. 16. oktobrī Balodis stājās amatā un sāka gatavot armiju triecienam pret Bermontu.
Bermontiešiem bija trīskārtīgs cilvēku un četrkārtīgs ieroču pārsvars. Tomēr Balodis nolēma sākt izšķirošo cīņu. 10. novembra rītā sāka uzbrukumu Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Siguldas pulks, kā arī Ziemeļvidzemes partizānu pulks. 11. novembra rītā kauja beidzās ar Latvijas armijas uzvaru. Rīga bija brīva. Ģenerālis Jānis Balodis pateicās par apsveikumiem, taču piebilda, ka vēl nav brīva Jelgava, Latgale. Līdz novembra beigām no Bermonta armijas paliekām bija atbrīvota Zemgale un Kurzeme. Devis karapulkiem nelielu atpūtu, ģenerālis Balodis tos virzīja uz austrumiem. Uzbrukums lieliniekiem sākās 1920. gada 3. janvārī. Jau janvārī tika atbrīvota Daugavpils, Rēzekne un Ludza, un 1. februārī armija bija sasniegusi Zilupi.
1921. gada martā Jānis Balodis atstāja virspavēlnieka posteni.
Unikāla ir ģenerāļa Jāņa Baloža ordeņu kolekcija. Par varonību un drošsirdību viņš apbalvots ar augstākās atzinības balvu, kādu vien krievu armijā varēja piešķirt par kaujas nopelniem, – ar zelta ieročiem un Svētā Jura krustu. Atzīstot Baloža lielos nopelnus tēvijas un tautas labā, viņš ticis apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa visām trim šķirām, vēl saņēmis Polijas, Francijas, Anglijas, Somijas, Igaunijas un Lietuvas goda ordeņus. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu 1. šķiras ordeni un Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi.
Ar 1921. gada 20. aprīļa Satversmes sapulces lēmumu Jānim Balodim piešķirta jaunsaimniecība ar 118 hektāru zemes dzimtas īpašumā Līvbērzes pagasta Upesmuižā. Šo saimniecību ģenerālis nosauca par «Baložiem» un 20 gadu rūpējās par tās sakoptību.
Ilgi, līdz pat 1940. gadam Jānis Balodis bija Latvijas kara ministrs.
1940. gada 31. jūlijā Jāni Balodi kopā ar sievu izsūtīja uz PSRS Sizraņas pilsētu, kur piešķīra dzīvokli. 1941. gada 4. jūlijā viņus arestēja un ieslodzīja cietumā. Tikai 1952. gada 6. maijā cietumā mutiski tika paziņots, ka Sevišķā tiesa aizmuguriski piespriedusi viņiem 25 gadus ieslodzījumā un mantas konfiskāciju. Tomēr 1954. gada 16. augustā viņi tika atbrīvoti, aizliedzot dzīvot režīma pilsētās un Padomju Baltijas republikās. Visi spriedumi bija izdarīti aizmuguriski, bez tiesas izmeklēšanas un aizstāvības iespējas. Vēlāk Jānim Balodim atļāva izbraukt uz Latviju īslaicīgos apciemojumos.
Pēc atgriešanās dzimtenē pirmos Ziemassvētkus Jānis Balodis atzīmēja tikai 1960. gadā.
Jānis Balodis miris 1965. gadā, apglabāts Saulkrastu kapos.-
________________
Izmantotā literatūra A.Grīns «Pasaules vēsture» 1931.
«Latvija 20 gados»
«Es viņu pazīstu» – latviešu biogrāfiskā vārdnīca.
J.Baloža personīgais iesniegums PSRS MP priekšsēdētājam Ņ.Hruščovam.
