Reģionālās attīstības jautājumu apspriešana dažādos semināros kļuvusi par valsts iekšējās politikas tādu kā modes lietu.
Reģionālās attīstības jautājumu apspriešana dažādos semināros kļuvusi par valsts iekšējās politikas tādu kā modes lietu. Kaut kur gaisā virmo administratīvi teritoriālās reformas vēl nezināmie plāni, līdz ar to padarīdami šīs apspriedes jo vairāk vispārinātas. Viena no tādām bija sarīkota pieaugušo izglītības centrā Tetelē par tēmu «Sports Zemgales novada reģionālās attīstības kontekstā».
Jelgavas domes izglītības un kultūras departamenta direktors Gunārs Kurlovičs semināra ievadā par tā nolūku minēja pieredzes apmaiņu un vēlmi turpināt Zemgales pilsētu un rajonu radošo sadarbību sporta laukā.
Darbībai sporta jomā jābūt likumības ietvaros
Šaubas par to, vai esam ceļā uz šo atziņu, radās pēc Pašvaldību savienības pārstāvja Pētera Salkazanova runas. Viņš klātesošajiem pastāstīja, ka likuma «Par pašvaldībām» otrajā lasījumā Saeimā pie pašvaldību funkcijām vēl bijis rakstīts par sporta pasākumu organizēšanu, bet trešajā jau pat šis vienīgais teikums zudis. Tas nozīmē, ka likumā šobrīd nav ne vārda, kas motivētu pašvaldības rūpēties par sporta dzīves attīstību.
Pagriežot laika ratu atpakaļ, atrodam, ka 1938. gadā Latvija bija viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurās darbojās Sporta likums, bet pēc 60 gadiem mūsu valsts ir gandrīz vienīgā Eiropā, kurai nevienā likuma iedaļā (jaunatne, pašvaldības, izglītība) sporta tiesības nav akcentētas.
Ja jau esam par mērķi izvirzījuši iestāšanos Eiropas Savienībā, tad nenoliedzama ir prasība iet kopsolī ar Eiropu arī sporta likumdošanā. Bez šīs likumības arī daudzi mūsu labi domātie reģionālie projekti atradīs taisnāko ceļu uz papīrgrozu.
Darbība Sporta likuma izveidē būtu viens no galvenajiem valsts sporta vadības uzdevumiem. Kādi tie ir pašlaik, semināra dalībniekiem tā arī neizdevās uzzināt, jo Valsts sporta pārvaldes pārstāvis nebija ieradies un referāts «Valsts politikas pamatvirzieni sporta attīstībā» palika nenolasīts.
Vai vispār ir valsts politika sportā?
Diezin vai valsts politiku var virzīt iestāde, kuras vadītājs ir tikai pārvaldes direktors ministrijā. Jāpiebilst, ka tik zemā statusā valsts sporta vadība Latvijai no postsociālisma valstīm ir vienīgajai. Tiesa, zināmā mērā sporta politiku diktē Olimpiskā komiteja, kuras nopelns ir visai plašā Latvijas sportistu līdzdalība Olimpiskajās spēles. Taču komiteja ir sabiedriska organizācija, var teikt, Starptautiskās olimpiskās komitejas filiāle mūsu valstī.
Nauda, nauda un vēlreiz nauda
Šis vārds seminārā izskanēja ne vienreiz vien, jo līdzekļu trūkums sporta jomā nenoliedzami ir galvenā bremze Zemgales un citu Latvijas novadu tālākajai attīstībai jaunatnes sporta un fiziskās audzināšanas jomā. Valsts loma šajā sāpīgajā jautājumā ir neapšaubāmi liela, jo visos mūsu rajonos ir daudz trūcīgo iedzīvotāju, kuru bērniem bez valstiskā atbalsta ir visai ierobežotas iespējas iesaistīties sporta aktivitātēs.
Kā organizēt sporta dzīvi rajonā
Neapšaubāmi vērtīgs praktiskās pieredzes ziņā seminārā bija Bauskas sporta skolas direktores Birutas Grantiņas stāstījums par sporta skolas darbību laukos, par tās nepieciešamo saistību ar pašvaldībām. Vērā ņemams varētu būt Jelgavas sporta skolas direktora Jura Kaminska priekšlikums, ka pašvaldības izvirzītais un atbalstītais sporta dzīves vadītājs varētu būt tieši sporta skola ar paplašinātām funkcijām.
Visus semināra dalībniekus vienoja doma, ka sports kā cilvēka veselības balsts, kā lietderīgs brīvā laika aizpildītājs jaunatnei, kā viens no līdzekļiem pret noziedzības izplatību ir pelnījis nopietnu atbalstu, kā tas jau ir atzīts citur Eiropā. Jācer, ka tālāk nekā semināru runās mēs šajā jomā tiksim darbos.
