Vakar domē organizētajā preses konferencē uz žurnālistu jautājumiem par namu siltumapgādes regulēšanu un maksu par siltumu atbildēja izpilddirektors Jurijs Strods, pilsētsaimniecības departamenta direktors Aigars Ozols un «Siltumtīklu».
Vakar domē organizētajā preses konferencē uz žurnālistu jautājumiem par namu siltumapgādes regulēšanu un maksu par siltumu atbildēja izpilddirektors Jurijs Strods, pilsētsaimniecības departamenta direktors Aigars Ozols un «Siltumtīklu» direktors Genādijs Dupužs.
Genādijs Dupužs informēja, ka parāds iedzīvotāju maksājumos par siltumu, kas vasaras mēnešos bija samazinājies par 340 tūkstošiem latu, sākoties apkures sezonai, atkal turpina augt un pašlaik ir 2 miljoni 118 tūkstoši 447 lati (līdz novembrim). Viņš atzīmēja, ka šī summa būtu mazāka, ja pilsētas dome nebūtu samazinājusi līdzekļus subsīdijām maznodrošinātajām ģimenēm. 1996. gadā no visiem iedzīvotāju maksājumiem subsīdijas sastādīja 8 procentus, šogad līdz oktobrim – tikai 2,7 procentus. Tajā pašā laikā, kā atzīmēja Jurijs Strods, no sociālajiem pabalstiem gadā paredzētajiem līdzekļiem puse līdz novembrim vēl nebija izlietota. Lielākie parādnieki, pēc «Siltumtīklu» direktora rīcībā esošajiem datiem, ir Pārlielupē jeb 4. namu pārvaldes mājās. Direktors arī secinājis, ka tur, kur maksu par siltumu iekasē pats uzņēmums, maksāšanas procents ir augstāks nekā tur, kur iedzīvotāji maksā namu pārvaldei.
Departamenta direktors Aigars Ozols komentēja domes lēmumu, kas nosaka kārtību, kādā dome no dzīvokļu īrniekiem atgūst siltummezglu uzstādīšanai no Valsts kases ņemto 300 tūkstošu latu kredītu. Tie ir «Ziņās» jau minētie 50 procenti no siltummaksas ekonomijas mājās, kur uzstādīts siltummezgls, un 2 santīmi par kvadrātmetru pie īres maksas (kas esot zināma kredīta atmaksas garantija, ja, salīdzinot ar domes noteikto tarifu, nekas ieekonomēts netiek). Aigars Ozols apliecināja, ka namu pārvaldēm jāsniedz iedzīvotājiem informācija par to, cik lielas ir siltummezglu celtniecības un montāžas darbu izmaksas attiecīgajā mājā. Viņš apgalvoja arī, ka, apmaksājot šos darbus, iedzīvotāji sāk izpirkt siltummezglu, kas pēc nama privatizācijas būs viņu īpašums.
Māju energopārvaldnieki, kuriem ir noteicoša loma siltuma ekonomijā, pēc Genādija Dupuža domām, arī pēc mācību kursu noklausīšanās neesot kompetenti siltummezgla apkalpošanā, tādēļ bez «Siltumtīklu» darbinieka klātbūtnes pie iekārtas netiek laisti. Izņēmums varētu būt tie pāris desmiti cilvēku, ar kuriem «Siltumtīkli» noslēguši attiecīgu atbildības līgumu. Energopārvaldnieka uzdevums, uzskata Genādijs Dupužs, ir sekot siltuma patēriņam, ziņot «Siltumtīkliem» par novirzēm, kas varētu liecināt par skaitītāja bojājumu un arī par nepieciešamību mainīt automātikas režīmu, ja iedzīvotāji par to vienojas.
