Ikkatrai cilvēka domai, rīcībai un darbībai ir motivācija un mērķis, vistiešākās meklējumu sastāvdaļas, taču ne katrs tam domātais pasākums sniedz šo palīdzību.
Ikkatrai cilvēka domai, rīcībai un darbībai ir motivācija un mērķis, vistiešākās meklējumu sastāvdaļas, taču ne katrs tam domātais pasākums sniedz šo palīdzību.
18. decembrī LLU Lauku inženieru fakultātē filosofisko lasījumu «Mūsdienu cilvēka garīgie meklējumi» gaitā nācās piedzīvot zināmu vilšanos. Lielākā daļa lektoru bija kristīgie mācītāji, reliģijas cilvēki. Tādā skatījumā šo pasākumu nevajadzēja pieteikt kā filosofiskus, bet kā teoloģiskus lasījumus un ne jau ar nosaukumu par meklējumiem. Drīzāk – «Mūsdienu cilvēka garīgie atradumi» vai «Kristietība mūsdienu pasaulē». Tikai LU docente Skaidrīte Lasmane vienīgā konkrēti un precīzi runāja par pieteikto tēmu, iepazīstinot, analizējot un daloties pārdomās par Zentas Mauriņas garīgajiem meklējumiem. Vēl plašākā skatījumā par kristietību garīgo meklējumu kontekstā lekciju sniedza baptistu draudžu bīskaps emeritus Jānis Eisāns.
Runājot par motīvu un mērķu attiecību, nav skaidra lasījumu sērijas jēga. Vai uz šiem meklējumiem aicina? Vai tā bija cenšanās pasargāt no kultiem? Ja tas bija pētījumu cikls, lai konstatētu garīgos meklējumus mūsdienās, tad, šķiet cilvēks jebkurā laikmetā atšķīries un atšķirsies no visām būtnēm tieši ar to, ka viņam ir šie garīgie meklējumi.
Sabiedrībā populāra ir negatīva attieksme pret kultiem. Taču cilvēka veselais prāts grib izzināt un vēlas iepazīties ar daudz ko. Varbūt, lai radītu, varbūt, lai kliedētu šaubas. Pasargājot no kultiem, labāk būtu sniegt ieskatu iespējās izzināt informāciju, uz kuru balstās šie kulti, pašam meklētājam paliekot ārpus šaubīgām draudzēm. Varbūt nav jēgas cilvēkam garīgos meklējumos likt atkārtot cilvēces zināmas kļūdas.
Filosofija un nevis reliģija rosina uz elastīgu domāšanu, vērtēšanu, kritisku pieeju, vienlaikus bezaizspriedumainu atvērtību. Ar respektu saņemt jauno, tam nepakļaujoties, ir meklējumu atslēga, kurā personības garīgums relatīvi nav apdraudēts.
Pozitīvi, ka kristiešu izglītotākajiem prātiem bija iespēja uzrunāt interesentus, iepazīstinot ar īstenību, nevis baumām un aizspriedumiem, taču tā jau ir citu lasījumu tēma, ko varēja organizēt atsevišķi. Jāpiebilst, ka auditorija, ņemot vērā to, ka ieradusies, bija nevis spītīgie un pašapmierinātie, bet gan – meklētāji. Netrūka meklējumu ar atradumu piedāvāšanu, netrūka garīguma, bet ļoti trūka – filosofijas. Taču, ja klausītājiem radās garīgus meklējumus motivējoši jautājumi, tad šāds lasījumu pasākums bijis vērtīgs.
Bet nu – kur meklēt? Kurā draudzē? Vai Sokrats veltīgi izvēlējās nāvi? Un Kristus?
